Putina Krievijas militārā varenība – realitāte, meli un neveiksmes
Kasīklis15.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ikviens cilvēks vēlas, lai viņš būtu novērtēts, cienīts un respektēts. Nereti dažiem nav būtiski, kā tas tiek panākts. Vai nu tik tiešām ar izdarīto, attieksmi pret pārējiem, vai arī – cieņa un respekts tiek panākti ar draudu un baiļu palīdzību. Ja pirmajā gadījumā cieņa un respekts ilgstoši saglabāsies, tad otrajā – tikai tikmēr, kamēr “respektētajam un cienītajam” ir vara un ietekme. Kā tās vairs nav, tā notiks attieksmes maiņa un ne uz to labāko pusi.
Manis aprakstītās iezīmes piemīt ne tikai individuāliem cilvēkiem, piemēram, zinātnieks vai skatuves mākslinieks ir izpelnījies cilvēku cieņu un respektu dēļ paveiktā un tamdēļ viņu klausa un ieklausās, vai noziedzīga grupējuma pārstāvis, kurš ar brutālu spēku ir panācis, lai bailēs no viņa visi izpilda prasīto.
Attiecīga situācija ir arī ar valstīm. Vienas panāk cieņu no pārējām ar savu zinātnieku, sportistu un mākslinieku uzvedību un sasniegumiem, bet citas – demonstrējot savu bruņojumu un ik pa laikam veicot kādus spēka demonstrējumus pret savām kaimiņvalstīm un ne tikai.
Protams, ka katrai valstij ir svarīgi nodrošināt pašai savu drošību, bet to var darīt arī bez lielīšanās, īpaši, ja nereti tā ir tikai tukša skaņa. Tomēr Krievijas plašsaziņas līdzekļu virsraksti ir “graujoši”. Piemēram, “Lielbritānija ir izbijusies no biedējošas Krievijas raķetes”. Rakstā atsaucas uz britu izdevniecību Express, kura Krievijas starpkontinentālo ballistisko raķeti RS-28 Sarmat ir nosaukusi par biedējošu, aprakstot, ka Krievija plāno izmēģināt raķeti ar desmit kodolgalviņām, kuras ir spējīgas iznīcināt Francijas izmēra teritoriju.1
Neslēpšu, biju nedaudz izbrīnīts par šādu rakstu un nolēmu pameklēt raksta pirmavotu. Apskatīju izdevniecības Express pēdējo laika rakstus un interesējošo neatradu. Labi, ka ir meklētāji. Izmantojot to, konstatēju, ka ir raksti, kuros tiek pieminēta Sarmat un Francija2. Tiesa, raksti, kuri satur abus šos meklējamos vārdus, bija ievietoti laika posmā no 2016.gada līdz 2018.gadam.
Vienīgais raksts, kurā tika minēts, ka Krievijas kodolierocis spēj iznicināt Francijas izmēra teritoriju, bija 2016.gada 11.maija raksts. Te jāatzīmē, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļos manis iepriekš minētais raksts ar atsauci bija tikko kā – 2021.gada 4.janvārī. Turklāt briti savās publikācijās atsaucas uz Krievijas amatpersonu teikto, bet tagad Krievijas plašsaziņas līdzekļi šo veco ziņu pasniedz kā jaunu - un ka to teikuši briti. Piekritīsiet – klasiskais informatīvais karš, bet šoreiz jau pret pašu iedzīvotājiem. Kā sacīt jāsaka – lai celtu patriotismu.
Ja runājam par Krievijas centieniem “celt savu prestižu”, atsaucoties uz ārzemju publikācijām, vērojama viena liela īpatnība. Protams, ka ir patīkami, ka kāda cita valsts izsakās glaimojoši, ar apbrīnu vai pat bailēm. Tomēr Krievijas gadījumā pie šādiem “atspoguļojumiem” netiek veikta atsauce uz konkrētu rakstu, bet gan uz izdevniecību kā tādu. Idejiski tas ir tikpat precīzi kā atsaukties uz nacionālo bibliotēku kopumā. Kaut ko pasaka, bet precīzi – neko.
Nākamais piemērs – 2021.gada 10.janvārī Krievijas varas ziņu portālā rian.ru tiek publicēts raksts “National Interest novērtēja Krievijas taktisko kodolieroču spēku”3. Lai ilustrētu kā Krievija manipulē ar informāciju, iekopēšu kā Krievijā publiskoto tekstu, tā arī oriģinālā raksta tekstu.
Tātad krievu plašsaziņas līdzekli bija rakstīts: По его словам, широко распространено мнение, будто у России есть от трех до шести тысяч ядерных боеголовок — то есть меньше, чем у СССР. Однако это не так: у России больше всего тактических ядерных боеголовок в мире.
Oriģinālajā rakstā savukārt rakstīts: The Russian Federation is widely believed to possess around 3,000 to 6,000 tactical nuclear warheads; that number is significantly down from its Soviet predecessor, which owned at least 13,000 and as many as 22,000 tactical warheads by the end of the Cold War in 1991. But Russia continues to have the most tactical nuclear warheads in the world, and there are no signs that this will change anytime soon.
Starp oriģinālo tekstu un Krievijā publiskoto ir būtiska atšķirība. Oriģinālajā tekstā ir nosaukts aptuvenais šī brīža Krievijas kodolgalviņu skaits, pasakot, kāds bija kodolgalviņu skaits PSRS sabrukuma laikā, bet šā vai tā šī brīža Krievijas kodolgalviņu skaits ir vislielākais pasaulē. Savukārt krievu valodā rakstītajā: plaši izplatīts viedoklis, ka Krievijai ir it kā no 3000 līdz 6000 kodolgalviņu – tas būtu, mazāk nekā PSRS; tomēr tas tā nav, - Krievijai ir visvairāk kodolgalviņu pasaulē.
Attiecīgi krievu valodā rakstītajā rakstā, manipulējot ar akcentiem, tiek radīts priekšstats, ka šī brīža Krievija nav sliktāka par PSRS. Atliek tikai atkal konstatēt, ka ziņas tiek pārveidotas.
Nedaudz vēl pieminēsim raķetes, proti - starpkontinentālo ballistisko raķeti RS-28 Sarmat. Turpmāk atsaukšos tikai uz Krievijas plašsaziņas līdzekļiem par šīs raķetes izmēģināšanu un iekļaušanu apbruņojumā.
Tā 2016.gada 10.augustā tika paziņots, ka raķetes sērijveida piegāde armijas daļām sāksies 2018 – 2019.gadā.4 Šī paša gada 7.septembrī tika ziņots, ka raķetes lidojuma konstruktīvie izmēģinājumi sāksies 2018.gadā un sērijveida piegāde armijas daļām tiks uzsākta ne vēlāk ka 2019.gadā.5 Kā redzams, tad jau viena gada ietvarā raķešu sērijveida piegāde tiek atlikta.
Savukārt 2021.gada 2.janvārī tiek paziņots, ka Sarmat raķešu piegāde armijas daļām sāksies 2021.gadā. Uz jautājumu – vai tas tik tiešām tā būs, domāju, nespēs atbildēt neviens, bet iepriekšējo gadu ziņas un realitāte parāda pavisam ko citu. Izlielīties izlielās, bet realitātē vien čiks sanāk.
Kāds tagad oponēs – izgudrot un uzbūvēt raķeti nav joka lieta, visādi neparedzēti kavēkļi var rasties. Piekritīšu, bet paskatīsimies, vai situācija, kad tiek publiskoti vieni bruņojuma piegādes termiņi, bet pēc tam tie tiek vairākkārtīgi pārlikti, ir unikāla vai arī - ierasta prakse? Ja tas ir atsevišķs gadījums, tad viena lieta, bet, ja ierasta prakse, tad nekas vairāk par plātīšanos un nespēju izpildīt uzdotos uzdevumus nesanāk.
Paskatīsim stāstu par tanku T-14 Armata. Tā 2016.gadā tika publiskota informācija, ka līdz 2020.gadam armija saņems 70 tankus, kuri ražoti sērijveidā.6 2018.gada 21.augustā izskanēja ziņa, ka 2018.gadā armija jau ir pasūtījusi 100 tankus.7 Savukārt 2019.gadā tika publiskots raksts: “Termiņi noteikti, tanks Armata dodas uz vienībām”. Rakstā tiek minēts, ka pirmā tanku partija tiks piegādāta armijai 2019.gada beigās vai 2020.gada sākumā.8
Kā jau, iespējams, nojaušat, ir pagājis ne tikai 2018., bet arī 2019. un 2020.gads, taču – 2021.gada 2.janvārī tiek publiskots raksts par to, kādu bruņojumu 2021.gadā saņems armija. Tiek paziņots: Krievijas Aizsardzības ministrija varētu pieņemt bruņojumā tanku T-14 Armata.9 Pamanījāt atšķirību iepriekš paustajā? Ja sākumā tiek runāts par noteiktu skaitu T-14 piegādi armijas daļā, tad tagad tiek pateikts – varētu pieņemt bruņojumā. Līdz ar to kāda sērijveida piegāde iepriekšējos gados tika minēta, ja pat nav pieņemts bruņojumā?!
Labi, varbūt arī T-14 tāpat kā Sarmat ir izņēmuma gadījums. Skatām tālāk.
Tiek paziņots, ka līdz 2020.gada beigām Krievijas Jūras kara flotes sastāvā tiks iekļauta Borej-A klases zemūdene Kņazj Oļeg10 Un atkal solīts makā nekrīt. Saistībā ar šo projektu, kad tiks iekļauts bruņojumā, vairs konkrēti datumi pat netiek nosaukti – tik vien, ka paredzams, ka tas varētu notikt 2021.gadā.11
Kāds sausais atlikums no visa manis minētā? Pirmkārt, Krievija informatīvajā telpā cenšas uzturēt mītu par savu varenību. Otrkārt, nereti Krievijas paziņojumi informatīvajā telpā, ja attiecīgu tēmu skata ilgtermiņā, parāda faktiski to, ka tās militārās rūpniecības reālās iespējas ļoti būtiski atpaliek no politiskajiem paziņojumiem. Līdz ar to arī raksta sākumā pieminēto cieņu jeb – Krievijas gadījumā - bailes tā panāk ar melu palīdzību. Cenšas parādīt, cik tā liela un varena, lai visi bīstas, bet patiesībā…
Te atkal pieļauju, ka kāds var iebilst, ka esmu apskatījis sarežģītu un liela apmēra bruņojumu, kura izstrādē var gadīties visādi kavēkļi. Jā, tā varētu būt, bet, ja atceramies, ka Putins pats ir pateicis, ka Krievija nespēs pietiekami ātrā tempā saražot nepieciešamo daudzumu vakcīnu, kuru pati pat ir izgudrojusi, un tas tamdēļ, ka nepietiek “dzelžu”12, ilustrē ne tikai militārās rūpniecības krahu, bet rūpniecības kā tādas. Respektīvi, Putina Krievijas krahu. Līdzīgi kā sabrukušām un nolaistām mājām priekšā tiek pielikts skaists plakāts.
1 https://ria.ru/20210104/sarmat-1591999989.html?in=t
2 https://www.express.co.uk/search?s=RS-28+%E2%80%9CSarmat%E2%80%9D+franc
3 https://ria.ru/20210110/oruzhie-1592476487.html
4 https://www.interfax.ru/russia/522950
5 https://www.interfax.ru/russia/527089
6 https://tass.ru/armiya-i-opk/3610673
7 https://tvzvezda.ru/news/opk/content/201808211443-i7ib.htm
8 https://www.gazeta.ru/army/2019/11/19/12820952.shtml
9 https://www.gazeta.ru/army/2020/12/29/13420418.shtml
10 https://www.militarynews.ru/story.asp?rid=0&nid=535011&lang=RU
11 http://www.deepstorm.ru/DeepStorm.files/on_1992/955/oleg/KO.htm
12 https://jauns.lv/raksts/arzemes/414805-putina-solita-vakcina-iebuksejusi
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
