Iesaki rakstu: 
Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu parādīt, ko nozīmē koncentrēšanās tikai uz meža kapitālvērtību, nedomājot par citām meža vērtībām. Uzreiz gan teikšu, ka mans stāsts, lai būtu saprotamāks, ir vienkāršots, taču noteikumu grozījumu būtību tas atspoguļo adekvāti.
Analītisko stāstu par meža kapitālvērtību un noteikumu grozījumu ietekmi uz to (bet tikai to) varat redzēt šeit atrodamajā Dagņa Duborvska prezentācijā, kas izmantota kā formālais pamatojums noteikumu grozījumiem. Lai saprastu, kā tas izpaužas dabā, iedomāsimies hipotētisku mežu, kurā katrs koks simbolizē vienu meža nogabalu...
Ir mūsu mežs šobrīd, pirms noteikumu grozījumu apstiprināšanas. Tajā aug viens liels, viens vidējs un trīs mazi koki. Mūsu mežā dzīvo pūce. Pūce ir liels putns, tāpēc var dzīvot tikai cita liela putna - melnās dzilnas - izkaltā dobumā, un melnā dzilna šādu dobumu var izkalt tikai lielajā kokā. Arī nocirst mums ir atļauts tikai lielo koku. Tā vērtība ir 30 naudiņas. Mazos un vidējos kokus mums nav atļauts cirst, tāpēc tos pārdot nevaram, un arī visa meža kopējā kapitālvērtība ir 30 naudiņas.
Un tad tiek grozīti koku ciršanas noteikumi, un mums ir atļauts nocirst arī vidējo koku. Tieši kā sola noteikumu grozītāji, mēs esam vienā mirklī palielinājuši sava meža kapitālvērtību. Pašā mežā gan, protams, nekas nav mainījies.
Priecīgi par doto iespēju mēs nocērtam tos kokus, ko ļauts nocirst, un, protams, iestādām to vietā jaunus. Šāds izskatās mūsu mežs pēc kāda laika - mazie koki ir paaugušies un kļuvuši par vidējiem, nocirsto koku vietā aug mazi koki, meža kapitālvērtība ir kļuvusi vēl lielāka, bet... pūcei mūsu mežā vietas vairs nav.
Tagad esam nocirtuši vidējos kokus, bet mazie ir paaugušies. Meža kapitālvērtība ir kritusies, taču tā joprojām ir lielāka nekā pirms koku ciršanas noteikumu grozījumiem, turklāt nākamajā periodā tā atkal augs. Stādot augstvērtīgākus stādus, mēs varam saīsināt laiku, kurā mazie koki kļūst par vidējiem kokiem.
Taču, turpinot šādi saimniekot, lielu koku mūsu mežā vairs nebūs, melnajai dzilnai nebūs koka, kurā izkalt dobumus, un pūcei nebūs dobuma, kurā ligzdot - mūsu meža vērtība dabai nekad vairs nebūs tāda kā kādreiz, pirms noteikumu grozīšanas.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
