Pret VDK aģentu atrašanos valsts pārvaldes un valsts universitāšu vadībā
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība*16.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam organizācija, kas izveidota 1947. gadā Vācijas bēgļu nometnēs. To izveidoja no komunisma terora bēgošie Latvijas ārsti un zobārsti, daudzi no viņiem – Latvijas Universitātes mācībspēki. Tagad tās biedru un draugu pulkā ir aptuveni 1600 mediķu gan Latvijā, gan citviet pasaulē.
Kopš 1989. gada mūsu organizācija un tās biedri ir palīdzējuši simtiem Latvijas kolēģu iegūt jaunākās zināšanas medicīnā, arī paši veduši tās atpakaļ uz Latviju un tā palīdzējuši Latvijas pacientiem. Šis atbalsts turpinās vēl šodien, jo mēs no sirds ticam Raiņa vārdiem “Gūt var dodot”.
Atskatoties nesenā pagātnē – uz kādreizējā Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) katedru vadītājiem, profesoriem, jāatceras, ka starp viņiem bija tikai daži, kuri izturēja varas spiedienu un nekļuva par komunistiskās partijas biedriem.
Tāds bija medicīnas profesors, valodnieks un viens no Latvijas atmodas vadītājiem Ilmārs Lazovskis, kura ideālisms un stingra paļaušanās uz savu sirdsapziņu ļāva ne tikai saglabāt politisku neitralitāti, bet arī kļūt par morāli ētisku un profesionālu standartu, kas kalpo kā atskaites punkts ārstiem un medicīnas studentiem arī šodien.
Tieši tāpēc LĀZA katru gadu piešķir profesora Ilmāra Lazovska stipendiju centīgiem medicīnas studentiem, apliecinot, ka nepakļaušanās, godaprāts, izcilība un mērķu sasniegšana, lai gan daudz grūtāk, bet bija iespējama arī padomju okupācijas laikā.
Šajā kontekstā uzskatām, ka “čekas maisu” atvēršana ir novēlots, taču svarīgs solis, lai pārdomātu, kas tika darīts un kā vārdā. Bez pagātnes izvērtēšanas nav iespējams izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē.
Piekrītam Vitas Matīsas kundzes rakstītajam (teksts saīsināts): “Daudzi no tiem, kuru vārdi parādās aģentu kartītēs, izvēlējās sadarboties nevis gados, kad par atteikumu sūtīja uz Sibīriju, bet jau laikos, kad par to nedraudēja nekas vairāk kā karjeras iespēju ierobežojumi. Proti, tika liegtas, atvainojiet, pašlabuma iespējas. Taču tie, kuri no sadarbības atteicās kādu principu, morālu apsvērumu, vērtību dēļ, no tā reāli cieta.
Tagad, ja liekam šos cilvēkus vienā maisā ar pirmajiem, ja nedodam viņiem pat šo mazo morālo uzvaru, kāds gan veidojas vēstījums mūsdienām? Atteikšanās no sadarbības augstāku mērķu, valsts labā, izrādās, nav nekā vērta. Ja pieņemam, ka nav nekādas atšķirības starp tiem, kuri sadarbojās, un tiem, kuri to nedarīja, – vēstījums ir ļoti bīstams Latvijas valstij šodien.”
Atšķirībā no Igaunijas un citām Austrumeiropas valstīm, kuras pēc neatkarības atgūšanas spēja savu politisko un izglītības eliti attīrīt no komunistiskajā sistēmā iesaistītiem darbiniekiem, Latvijā joprojām nav radīti vienlīdzīgi spēles noteikumi, lai godīgiem un izglītotiem nākamās paaudzes cilvēkiem nebūtu jāsacenšas par vietu ar komunistiskajā sistēmā iesaistītajiem. Tikai nedaudziem bija drosme un godaprāts kā profesoram Georgam Andrejevam iziet lustrāciju.
Pašreiz “pieredzes trūkums” un “apstākļu nepārzināšana” nedrīkst būt arguments, jo negodīgā padomju sistēmā balstīta pieredze un metodes ir tieši pretējas tām, ko sagaidām no cilvēkiem, kas noteiks valsts politikas, izglītības, tai skaitā, medicīnas izglītības virzību nākotnē.
Pēdējos 30 gados ir sasniegts daudz gan medicīnā, gan sabiedrībā kopumā, taču ne tik daudz, kā visi kopā bijām cerējuši un varējām izdarīt.
Uzskatām, ka tos, kas ir „čekas maisos”, NEDRĪKST virzīt un atbalstīt valsts, tās uzņēmumu un valsts universitāšu vadībā, jo šajās pozīcijās esošajiem cilvēkiem ir jābūt ne vien profesionāli labākajiem, bet arī uzticamiem un krietniem!
* LĀZA valde: Dr. Uģis Gruntmanis (Latvija), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Gundars Katlaps (ASV), Dr. Jānis J. Dimants (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Jānis Tupesis (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Kamena Kaidaka (Latvija), Dr. Juris Lazovskis (Kanāda), Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija).
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
