Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas
Latvijas Zaļā partija07.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un veselības ministri Ilzi Vinķeli (AP), kā arī galvenā infektologa, profesora Ugas Dumpja paziņojums par valdības nenopietno izturēšanos pret Covid 19 ievešanas draudiem no ārvalstīm, sabiedrībā radījusi pamatotu satraukumu par spēju operatīvi un organizēti koordinēt situāciju valstī.
Epidemioloģiskā situācija ik dienu pasliktinās, jaunais koronavīruss sācis nekontrolētu izplatību sabiedrībā, tāpēc Latvijas Zaļā partija (LZP) aicina premjerministru pārņemt veselības aprūpes kontroli savā pakļautībā, vai arī pašam no amata jāatkāpjas.
Turpinoties koronavīrusa uzliesmojumam Latvijā, situācija tuvākajā laikā veselības aprūpes jomā var kļūt kritiska ne tikai saistībā ar koronavīrusa Covid 19 apkarošanu, bet arī ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu kopumā.
Tāpēc LZP aicina premjeru K. Kariņu uzņemties pilnu atbildību par veselības jomas pārraudzību, pieprasot ministres I. Viņķeles demisiju. Kā arī nekavējoties sākt strādāt pēc vienota, skaidra Covid 19 radītās krīzes pārvarēšanas plāna, ar kuru iepazīstināt gan Saeimu, gan arī visu sabiedrību, vairāk ieklausīties adekvātos Saeimas opozīcijas priekšlikumos, jo tikai kopā būs pa spēkam tikt galā ar šo krīzi.
Situācijas stabilizācijai aicinām valdību uz nekavējošu rīcību šādos jautājumos:
- izveidot vienotu krīzes vadības centru, pieaicinot medicīnas un ekonomikas profesionāļus;
- paredzēt papildu līdzekļus budžetā ārstu piesaistei un motivācijai Covid 19 radītās veselības krīzes pārvarēšanai;
- uz krīzes laiku pārņemt lielās viesnīcas valsts valdījumā, pēc iespējām pielāgojot tās Covid 19 pacientu ārstēšanai un aprūpei, lai papildus gultasvietas nebūtu jāveido teltīs vai hallēs;
- apturēt iecerēto nodokļu reformu līdz Covid 19 izraisītās krīzes beigām;
- pārskatīt valsts
- uz Covid 19 krīzes pārvarēšanas laiku nofiksēt vienādas algas valsts pārvaldes darbiniekiem un apturētajiem uzņēmējdarbības sektoriem;
- veikt centralizētu, valdības kontrolētu iepirkumu sejas maskām, respiratoriem, aizsargtērpiem un medikamentiem, izveidojot atsevišķu iepirkumu komisiju, kurā iekļautu arī Valsts kontroles pārstāvjus un komisijai piešķirot ārkārtas pilnvaras;
- izveidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču atbalsta mehānismu mazturīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem;
- pacelt
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.