Pirms pašvaldību vēlēšanām prese cenšas atgūties no pirmsnāves stāvokļa un vēl uzturēt kvalitātes līmeni

Maz kas mainījies kopš 1921. gada 8. februāra, kad ar šādiem vārdiem iznāca šogad simtgadi svinošās Ventas Balss pirmais numurs. Drukātā prese, jo īpaši reģionālā, ir galvenā vieta, kurā rodas kvalitatīvais saturs, un tikai no turienes tas nonāk interneta medijos: maksas satura servisi, tādi kā Delfi+ vai TVnet klik, pagaidām šo funkciju sabiedrībā pagaidām vēl nav pilnībā iekarojuši, lai arī lēns progress ir.

Koronavīrusa ierobežojumi panākuši to, ka reģionālajai presei 2020. gada pēdējos un šī gada pirmajos mēnešos samazinājies tirāžas kritums, tomēr par ievērības cienīgu tirgus atveseļošanos pagaidām runāt nevar. Abonentu skaits par aptuveni 300 gabaliem palielinājies Kurzemes Vārdam, taču pamatā uz tā rēķina, ka lielākais reģionālais rīta laikraksts pārņēma pagājušogad likvidētā Kursas Laika abonentus.

Savukārt Limbažu Auseklim gada sākumā nākuši klāt nepilni simt abonenti, kamēr citiem bijis kritums, bet vismaz mazāks nekā citu gadu: parasti reģionālā prese zaudē 10% līdz 12% no abonentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kamēr šogad tiem, kam bijis kritums, tas bijis tikai ap 5% apmērā. Toties vairāki izdevumi ziņo par pieaugošu preses noietu mazumtirdzniecībā. Vienlaikus jāpiezīmē: Latvijas Reklāmas asociācija vēl nav pilnībā izanalizējusi to bēdu ieleju, kas pagājušajā gadā darījās mediju reklāmas tirgū.

Kopumā turpinās tendence, ka lasītāji priekšroku dod nedēļas un mēneša žurnāliem (pretstatā avīzēm), taču arī žurnālu tirgū iezīmējas fakts, ka auditorija sāk dot priekšroku šauri tematiskiem mēneša, nevis vispārējo ziņu nedēļas žurnāliem: kritumi vērojami tādiem izdevumiem kā SestDiena un brīvdienu žurnāls Vakara Ziņas, kamēr lielākie ieguvēji abonentu ziņā ir jaunpienācēji Lauku Māja, 100 Labi Padomi par Veselību un Kā Būt Laimīgai. Dažādi sieviešu tematu un dārzkopības žurnāli pārdalījuši tirgu savā starpā — apmēram tik, cik viens pazaudē, otrs iegūst.

Interesanti, ka abonentu kritumu piedzīvojuši pilnīgi visi Latvijā krievu valodā pieejamie drukātie mediji, lai kāda nebūtu to aprakstītā tematika, iznākšanas regularitāte vai formāts — kritums bijis gan attiecībā pret aizvadītā gada decembri, gan gada, piecu un desmit gadu griezumā. Tātad krieviskais saturs (neatkarīgi no aprakstītajām tēmām) kļūst aizvien mazāk populārs Latvijas iedzīvotāju starpā, un auditorija par to gatava “balsot ar savu naudu” krītošā apmērā.

Gada sākums diemžēl nesis kārtējo mīnusu: reorganizācijas dēļ apstājies Rūjienas Vēstnesis, turklāt šoreiz nevis finansiālu, bet redaktores personisku apstākļu dēļ: “Negribētā kārtā man jāaiziet no redaktores posteņa, jo esmu uz čemodāniem — gatavojos pārcelties uz Austrāliju. Rūjienas Vēstnesis strādāja ar stabilu lasītāju auditoriju, pēdējos gadus sekmīgi izcīnījām līdzekļus Mediju Atbalsta Fonda konkursā. Uzskatīju, ka vismaz trīs turpmākos gadus avīze varētu strādāt bez nekādām problēmām un biju gatava atstāt visu savu mazo biznesiņu kādam, kas to turpina, pat izmēģināju divas praktikantes redaktores amatam, taču nekā — abas beigās atteicās. Tagad vismaz ceru, ka avīzi pārņems kāds vietējais uzņēmējs, reorganizēs un atsāks darbu, jo lasītāji nepārtraukti prasa, kur viņu avīze,” - tā līdzšinējā redaktore Ilona Dukure, kas par savu darbu godināta ar titulu “Rūjienas lepnums”.

Šogad pagaidām nav konstatēta tāda veida erozija, kas izplatījās iepriekšējos gados, — reģionālās preses iznākšanas biežuma samazināšanās. Tā bija saistīta ar faktu, ka preses vairumizplatīšanas monopols pārstāja pirmdienās izvadāt preses izdevumus pa kioskiem, veikaliem, benzīntankiem un citām izplatīšanas vietām, darot to vairs tikai Rīgā (un arī tad ne visur), kā rezultātā nebija jēga izlaist avīzi pirmdienā, ja tā nonāk vienīgi līdz abonentiem, bet ne mazumtirdzniecībā. Šogad to visi ņēmuši vērā.

Attiecībā uz Rīgas laikrakstiem ir skaidrs, ka to konkurences starpā Diena beidzot pārspējusi Latvijas Avīzi kā lielākais rīta laikraksts — pēc inerces LA joprojām pozicionējas kā “visvairāk pārdotā un abonētākā avīze”, tomēr Diena ieguvusi diezgan stabilas līderpozīcijas pēc tam, kad Diena pārņēma NRA abonentus, Mediju Namam pirms gada atsakoties no avīzes drukātās versijas, pilnībā pārejot uz internetā bāzētu modeli un ieviešot Latvijas ziņu anglisko sadaļu.

Attiecībā uz pagājušā gada rādītājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti atzīmējuši visai neiepriecinošu statistiku: 2020. gadā sarucis Latvijā iznākušo izdevumu skaits un to tirāža, uzrādot visu laiku vissliktākos kopējos rezultātus. 2020. gadā laikraksti iznākuši par 5,71% mazākā skaitā nekā gadu iepriekš (kopējā tirāža bijusi 43 miljoni eksemplāru), un vēl Latvijā iznācis 271 žurnāls, kam kopējā tirāža bijusi 17 miljoni eksemplāru — šis cipars arvien ir zem 2009. gada krīzes laiku žurnālu tirgus rādītājiem.

Pirms pašvaldību vēlēšanām izdevēji iesnieguši priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus KNAB. Atbilstoši vecajai autoservisa anekdotei “Meistars strādā par 20 eiro stundā; klients stāv blakus un dod meistaram padomus — 60 eiro stundā” šeit Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors, Dobeles avīzes Zemgale vadītājs Guntars Līcis ierakstījis šādus Zemgales izcenojumus: “Reklāmas izgatavošana — 20 eiro, reklāmas izgatavošana klienta klātbūtnē — 60 eiro”. Īpaši apdāvinātiem politiķiem — piebilde: “Reklāmrakstus žurnālisti negatavo!”

Šogad nav mainījusies situācija tajā faktā, ka mums grūti uzzināt laikrakstu tirāžas — vismaz desmit gadu garumā vieglāk ir uzzināt TV, radiostaciju un interneta portālu auditorijas nekā laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam). Tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu metienu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo, daži — vidējo, citi — nekādu), arī Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts 20 gadu laikā tikai vienreiz izpaudis katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums). Objektīvas ainas iegūšanai jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru, deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri. Tikai tagad Saeima sākusi šo praksi ierobežot — vismaz padsmit gadus par vēlu.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk ir salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošā prognoze 2021. gada pirmajai pusei. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Prognoze balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem u.c. informāciju. Ļoti daudzu preses izdevumu tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija iesniegta līdz ar vēlēšanu reklāmas izcenojumiem.

LAIKRAKSTS (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējā NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . . . 69 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 50 700      (iesniegums KNAB)

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  47 800      (norāda precīzu tirāžu katru dienu)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . . 40 000      (iesniegums KNAB)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) . 36 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . .  25 000     (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . . 23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 4) . .  18 000     (latviešu un krievu versijām kopā)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . . 17 600     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Liesma (Valmiera, 4) . . . . . . . 15 700     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Миллион (Daugavpils, 1) . . . 15 000     (iesniegums KNAB)

Kultūras Diena (1) . . . . . . . . . 14 000     (abonenti + mazumtirdzniecības prognoze)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . . 12 700     (iesniegums KNAB)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . .  12 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Rēzeknes Vēstis (2) . . . . . . . . 12 300     (latviešu un krievu versijām kopā)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . .11 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Kultūrzīmes (LA nedēļraksts) 10 100      (norāda precīzu tirāžu)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . . . 9200      (norāda precīzu tirāžu) 

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . . . 8500      (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . . 8200     (latviešu un krievu versijām kopā)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 2) . . 7400      (uzrāda vidējo metienu) 

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) . 7000      (iesniegums KNAB)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . .  6500      (iesniegums KNAB)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . . 6400     (latviešu un krievu versijām kopā)

Kurzemnieks (Kuldīga, 2) . . . .  6300      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .  6200      (norāda precīzu tirāžu) 

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . . 6100      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . . 5800     (iesniegums KNAB) 

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . . 5500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . . 5200      (uzrāda vidējo tirāžu)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). . 4600      (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . . 4500      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .  4400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . . 4200      (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . . 4000      (latviešu un krievu versijām kopā)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .  3300      (norāda precīzu tirāžu)

Brīvā Latvija (1) . . . . . . . . . . . .  3200      (ārz. latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Jūrmalas Vārds (1) . . . . . . . . . . . 1000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, kā arī pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura un kas — atbilstoši Reklāmas likumam — nevar tikt uzskatītas primāri par medijiem; tāpat (3) tās, ko nevar abonēt vai nopirkt mazumtirdzniecībā, jo tās tiek izplatītas bez maksas; vienlaikus arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs; (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par medijiem. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas — tās pieskaitītas drukātajiem eksemplāriem. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, aicinām pievienot linkus komentāros!

Novērtē šo rakstu: