Par nejēdzīgajiem būvdarbiem “Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas” ietvaros
Pietiek lasītājs26.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cik man zināms, tad šonedēļ ir jābūt pabeigtiem krastu atjaunošanas-betonēšanas darbiem posmā no Ikšķiles līdz Saulkalnei. Iespējams, ka būvnieks pagūs izniekot betonu un līdzekļus (saskaņā ar IUB datiem - 2,245 milj.EUR) paredzētajā termiņā. "Izniekot", rakstu tālab, jo citādi to nevar nodēvēt kā par izniekošanu.
Vēl vasaras vidū, pirms ūdens līmeņa pazemināšanas dambja betonu Ikšķiles posmā ar nelielu augstspiediena mazgātāju centās nomazgāt divi vīriņi - amatnieki, droši vien ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmēji, kuri laikam bija piekrituši strādāt par vēdera tiesu. Šādi skalojot
Lai arī dambis uz rekonstrukcijas laiku ir "slēgts" nepiederošām personām, uzliekot zīmes un aptuveni
Nav izdevies redzēt, ka betons tiek vibrēts ar betona dziļumvibratoriem, virsmas "nolīdzināšanai" esmu redzējis nožēlojama izskata vibrolatu (skat.foto), kura visticamāk tiek lietota tikai retos gadījumos. Vienīgais instruments betona nolīdzināšanai, šķiet, ir plastmasas kanalizācijas caurule, kas ir pielāgota betona virsmas līdzināšanai. Būvnieks neko nav dzirdējis par betona iestrādei paredzētajiem virsmas vibratoriem.
Betona virsma ir nelīdzena, grubuļaina visus virzienos, arī nevienmērīga biezuma. Daudzviet uz sacietējušas betona virsmas ir redzami lietus izraisīti noskalojumi (skat.foto).
Šuves jeb veidņu dēļu vietas tiek aizpildītas ar aptuveni
Noteikti ir vēl virkne nejēdzīga brāķa, kas ir paslēpta zem izniekotā betona slāņa. Pieaiciniet profesionāļus no betonēšanas uzņēmumiem, kuri apstiprinās iepriekš minēto par kritiski zemo darba kvalitāti un, iespējams, neatbilstošo betonēšanas tehnoloģiju, neiedziļinoties izmantotā betona sastāvā u.c. apstākļos.
Būvmateriāli (armatūra) tiek transportēti, tos velkot pa dambja asfalta segumu: ja ir paredzēts asfalta segumu atjaunot šī paša projekta ietvaros, tad OK, bet, ja nē, tad tas tiek nesaimnieciski bojāts un iznīcināts.
Ir pamatotas šaubas, ka ar 21.gs. pieejamiem instrumentiem, tehniskajiem līdzekļiem, betonēšanas tehnoloģijām, par ko būvnieks nav neko dzirdējis un redzējis, "atjaunotais" dambja krastu betona klājums spēs nokalpot vismaz tikpat ilgu laiku kā tas, kuru ieklāja pirms 40-60 gadiem.
Droši vien atkal iepirkumā uzvarēja zemākā cena, attiecīgi, arī zemākā kvalitāte vai arī vienīgais pretendents, kuram bija jāuzvar. Ja tāds bija mērķis, tad tas tiks sasniegts, - ir taupīts visur un uz visa iespējamā.
Zemāk - foto, kuros redzams „darba” rezultāts, kuru no 30.septembra, kā tiek ziņots masu saziņas līdzekļos, uz nākamajiem 20 gadiem paslēps Daugavas ūdens, kā arī "amatnieku" izmantotās "mūsdienīgās iekārtas".
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
