PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Komentējot savu lēmumu, Pūce skaidroja, ka Ušakova vadībā Rīgas domē tika pieļauta ilgstoša, sistemātiska un bezkaunīga likumu pārkāpšana. Par konstatētajiem pārkāpumiem ministrija vērsīsies Ģenerālprokuratūrā un KNAB. Pūce skaidroja, ka, piemēram, nesaimnieciska un pretlikumīga rīcība tika konstatēta Rīgas domes uzraudzībā pār pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, kuras dēļ tika zaudēti vairāki desmiti miljoni eiro. VARAM vēl plāno pārbaudīt arī, vai līdzīgi likumpārkāpumi netika pieļauti citos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. Preses konferencē Pūce paziņoja, ka ir beigušies laiki, kad bija iespējama nelikumīga saimniekošana un rīdzinieku līdzekļu izsaimniekošana.

Ušakovs jau vairākkārt ir paziņojis, ka lepojas ar “Rīgas satiksmes” darbību un uzņēmumam atvēlētajiem līdzekļiem, kas ļāvis pārvadāt bez maksas vairākas iedzīvotāju kategorijas, tajā skaitā pensionārus. Ušakovs uzsvēra, ka Pūces lēmums ir politisks, jo ir nepieciešams novērst uzmanību no Saeimā notiekošā. Ušakovs paziņoja, ka pārsūdzēs VARAM rīkojumu tiesā, jo būšot viegli pierādīt, ka tas ir pretlikumīgs.

Interesanta ir arī reakcija sociālajos medijos, komentējot Pūces rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata. Daudzi komentētāji ir satraukušies, ka tas vairos Nila atbalstītāju aktivitāti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ņemot vērā, ka Ušakovs ir “Saskaņas” simbols – tā teikt, saki „Ušakovs” un domā “Saskaņa” vai saki “Saskaņa” un domā „Ušakovs” – un viņam atbalsts Eiropas Parlamenta vēlēšanās tāpat būs pietiekami liels, šķiet, nav pamata īpaši satraukties par daudzām papildu balsīm viņa atstādināšanas dēļ no Rīgas mēra amata. Cik dzirdēts, daudzi Ušakova un “Saskaņas” atbalstītāji izsakās, ka arī agrāk, piemēram, Birka, Ārgaļa vai Bojāra valdīšanas laikā Rīgā zaga tikpat daudz vai pat vēl vairāk, tāpēc šos Ušakova atbalstītājus nesatrauc izskanējušās ziņas par zagšanu un korupciju “Rīgas satiksmē” un citos pašvaldības uzņēmumos, par daudzajiem mākslīgi izveidotajiem konsultantu un padomnieku amatiem, kurus ieņem “Saskaņas” biedri.

To apstiprina arī SKDS pētījumi, kas rāda, ka janvārī par “Saskaņu” bija gatavi balsot 17,1% aptaujāto, februārī – 19% aptaujāto un martā – 17,7% aptaujāto. Šie dati, kaut arī aptuveni, liecina, ka “Saskaņas” atbalstītāju viedokli nav ietekmējušas ziņas par korupciju Rīgas pašvaldības uzņēmumos un “Saskaņas” atbalstītāju skaits praktiski nav mainījies.

Ir skaidrs, ka Pūces izlēmīgās rīcības dēļ pastiprināsies atbalsts viņa pārstāvētajai partiju apvienībai “Attīstībai/Par!”. Pēc gadiem ilgās Nacionālās apvienības ministra Kaspara Gerharda ministrēšanas VARAM, kurš tā arī nespēja saskatīt neko sliktu Rīgas domes darbā, Pūces lēmums šķiet pietiekami drosmīgs. Turpmāk būs redzams, vai “Attīstībai/Par!” spēs izmantot Pūces sniegtos papildu punktus, lai panāktu savu viesstrādnieku, piemēram, Ivara Ījaba un Baibas Rubesas ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.

Pūces un Ušakova konflikts neapšaubāmi šobrīd ir spilgtākais pasākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr būtu godīgi pieminēt arī mazākus un jau ierastākus šovus, piemēram, sacelto troksni ap tā saukto Uzvaras pieminekli. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuru vada Artuss Kaimiņš, sākusi izvērtēt vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīto iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” par šī pieminekļa nojaukšanu.

Reaģējot uz šo iniciatīvu, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, kura arī kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paziņoja, ka viņai nedēļas laikā ir izdevies savākt vairāk nekā 20 000 parakstu par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu. Kā jau bija gaidāms, saceltais troksnis ap pieminekli ir izdevīgs ne tikai Nacionālajai apvienībai, kas šādā veidā demonstrē savu cieto mugurkaulu, bet arī Krievijas politikas atbalstītājiem. Turklāt jāatceras, ka pie šī pieminekļa vēl gaidāmi pasākumi 9.maijā, ko savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantos gan Ušakovs un “Saskaņa”, gan Ždanoka un citi Kremļa politikas atbalstītāji.

Pieminēšanas vērts ir arī Nacionālās apvienības priekšlikums aizliegt publisku pasākumu (sapulču, gājienu un piketu) laikā izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, arī stilizētos. Šobrīd jau ir aizliegts nēsāt PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simbolus ar zvaigzni, sirpi un āmuru, kā arī svastiku. Kā jau bija sagaidāms, Saeimā par šo priekšlikumu izvērsās atraktīvas debates. Piemēram, “Saskaņas” deputāti uzsvēra, ka šie priekšlikumi ierobežo cilvēku pamattiesības un nav samērīgi, kā arī aizvaino padomju armijas veterānus.

Interesanti, ka joprojām ir atļauts nēsāt dažādu režīmu piešķirtās medaļas un ordeņus, kas ir vismaz tikpat nozīmīgi režīma simboli kā formastērpi vai karogi. Vai tiešām Nacionālo apvienību nesatrauc arī šādu simbolu nēsāšana publiskos pasākumos? Izrādās, ka joprojām ir atļauts nēsāt arī tā sauktās Georga lentītes, kas tiek uztvertas kā pazīšanās zīmes Kremļa fanu starpā. Ņemot vērā, ka Georga lentītes ir aizliegtas arī vairākās NVS valstīs, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, ir interesanti vērot, ka tās joprojām brīvi drīkst izmantot Latvijā.

Nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem Nacionālā apvienība izvēlas kārtējās prioritātes dažādiem aizliegumiem. Tomēr ir skaidri redzams, ka šādi priekšlikumi pirms vēlēšanām ir noderīgi gan Nacionālās apvienības, gan “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu kampaņās.

Līdz 25.maijam vēl ir pietiekami daudz laika, tāpēc jāatzīst, ka šovs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šogad ir sācies agrāk nekā iepriekšējās vēlēšanās un ir arī daudz atraktīvāks. Būs interesanti vērot, kā tas izvērtīsies turpmāko nedēļu laikā.

Novērtē šo rakstu: