No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi
Cilvēks 44420.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Kādu naidu viņš pret Latviju var paust, kā to komentāros vēkšķ mūsdienu komjaunietīši, ja Jurkāns kā apdomīgs cilvēks vēlas ar Krieviju saturīgas un pragmatiskas attiecības, ja norāda, ka Latvijai nav savas ārpolitikas (un tas ir tiesa), ja saprot, ka bruņošanās, ka ASV karabāzes Eiropā mieru nenesīs?! Tas ir loģiski un saprotami ikvienam, kurš nav pilnībā nozombēts ar bruņošanos histēriju.
Ir varza čekistveidīgu atraugu, kas vēlas liegt paust viedokli cilvēkam, kurš ir ļoti zinošs ārlietās un saprot pasaules ģeopolitikas ievirzes, kā arī labi atceras, kas un kā notika Atmodas laikos un pēc tam, kad Latvijas atguva neatkarību! Mums Latvijā ir jaunas (bet varbūt tās pašas vecās?) totalitārās varas pārstāvji! Un nav vairs būtiski, ka šo totalitārismu melīgi dēvē par demokrātiju, jo no demokrātijas ir tikai skrandaina izkārtne, kamēr saturs ir daudz tumšāks un drūmāks nekā PSRS laiku totalitārās varas veidojums.
Jo toreiz nelieši neslēpās tik ļoti kā tagad aiz skaistām frāzēm, aiz vārda brīvības, kuras nav, aiz Stambulas konvencijām, lai to aizsegā iedēstītu Latvijas jaunajai paaudzei deformētu priekšstatu par dzimtēm, par vīriešu un sieviešu lomu. Totalitārais liberālisms ir daudz kaitīgāks nekā komunistu varas centieni jaukt tautas un rases, jo tas tiek aizmālēts melīgiem lozungiem, daudz melīgākiem nekā komunistu laikā.
Latvijas jaunā paaudze viens pēc otra krīt šo neliešu izliktajās lipīgajās skavās, jo ir nodibināts vesels tīkls, kas uzdarbojas, lai iedētu viltus mācības Latvija ļaužu prātos. Tur iekšā ir gan valsts struktūru pārstāvji, gan mācību spēki augstskolās, gan NVO, kas sadarbojas ar Izglītības ministriju, gan visādi citi šķērmi smakojoši nelieši.
Jurkāna intervijas apskats, kritika un histēriskā liekuļu brēka pēc tās ļoti uzskatāmi parādīja, ka Latvija iet pa bezizejas ceļu, ka mēs dodamies pretī visaptverošai kontrolei, totalitārai varai, deformētam politkorektumam, cenzūrai un melīgas propagandas iedēstīšanai Latvijas iedzīvotāju prātos. Tā saucamās “demokrātijas” piekritēji un Latvijas “patrioti” komentāros par Jurkānu izdomāja deklarēt, ka viņam vajadzētu bezmaz vai savu viedokli saskaņot ar kādu, kas Latvijā nosaka, kas ir “pareizais” viedoklis, bet kas ir “nepareizais” viedoklis.
Kaut kas tāds jau bija PSRS laikos, kad “nepareizos” apkaroja dažādām metodēm. Represēja, izsūtīja, ievietoja psihiatriskās slimnīcās, nogalināja vai citādi centās iznīcināt ja ne fiziski, tad morāli. Nav jābūt ģēnijam, lai saredzētu, ka šie laiki ir atpakaļ. Jo, redz, Jurkāns nedrīkstēja paust savas domas, tāpēc ka tās tika paustas no LTV studijas. Kur vēl tālāk var iet? Cik zemu jākrīt, lai atklāti deklarētu, ka Latvijā ir cenzūra, ka vārda brīvībai tiek uzspļauts, ka Satversme tātad nav spēkā?!
Ļoti interesanti, kas ir tie, kuri atbalstīja tos komentāru autorus, kas pauda domu, ka Jurkāns nedrīkstēja paust savu viedokli, it īpaši no LTV studijas? Kam šie nodevēji kalpo, kas ir viņu mērķis? Jo liegt Latvijas iedzīvotājiem paust savu viedokli var vien Latvijas valsts un tautas nodevēji. Latvija tika dibināta, kā brīva, demokrātiska valsts, kurā cenzūra ir liegta. Bet no visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
