Netaisos ņemt vērā tiesībsarga viedokli par saziņu sociālajos medijos - ko gribēšu, to bloķēšu
Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs05.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrijā 2018. gada 29. novembrī ir saņemts Jūsu elektroniskais iesniegums par saziņu sociālajā medijā Twitter. Iesniegumā lūdzat tieslietu ministru skaidrot savu rīcību, bloķējot Jūsu iesniegumā norādītu neidentificējamu (anonīmu) kontu @Andrey_Roch.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, sniedzu šādu informāciju. Šobrīd Latvijā nav definēti komunikācijas standarti un publiskā saziņa sociālajos medijos. Līdz ar to veiksmīga komunikācija sociālajos medijos ir atkarīga no tās dalībnieku brīvas gribas un godaprāta veidot cieņpilnu dialogu.
Dzintara Rasnača kā lietotāja profils sociālajā medijā Twitter ir jau labu laiku (kopš 2011. gada) pirms tieslietu ministra amata pilnvaru pildīšanas un arī būs pēc ministra pilnvaru beigām. Tas ir privātpersonas konts, kurā tiek atspoguļoti dažādi personīgās un profesionālās dzīves jautājumi.
Šobrīd - tieslietu ministra pilnvaru laikā - profilā publiskojamā informācija tiek papildināta arī ar Tieslietu ministrijas publiskoto informāciju. Latvijas Republikas Satversmē garantētās personas tiesības uz vārda brīvību attiecas uz ikvienu fizisko personu, neatkarīgi no personas īpašā statusa konkrētajā brīdī, piemēram, tiesnesi, ministru vai deputātu.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprināto labas pārvaldības principu un valsts pārvaldes pienākumu informēt sabiedrību, Tieslietu ministrija regulāri ievieto aktuālo informāciju savā oficiālajā tīmekļvietnē, kā ari izveidojusi savus oficiālos profilus sociālajos medijos Twitter un Facebook, aktīvi tos izmantojot kā komunikācijas līdzekli saziņā ar sabiedrību. Līdz ar to minētie Tieslietu ministrijas profili sociālajos medijos ir uzskatāmi par publiskajiem (iestādes) profiliem.
Savukārt Dzintara Rasnača kā privātpersonas konts sociālajā medijā Twitter nav uzskatāms par tieslietu ministra oficiālo kontu un to nav izveidojusi valsts pārvalde Tieslietu ministrijas personā - tas tiek izmantots nevis valsts pārvaldes funkciju īstenošanai Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, bet kā privāta un brīvprātīga iniciatīva. Tā uzturēšanai netiek izmantoti ministrijas tehniskie līdzekļi un tā administrēšanā nav iesaistītas ministrijas amatpersonas.
Lai gan Jums adresētajā Tiesībsarga atbildē sniegts vispārīgs viedoklis, jo nebija iespējams identificēt Jūsu lietotāja kontu un vērtēt konkrēto situāciju, pilnībā jāpievienojas atbildē minētajai atziņai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē par kritikas robežām, kā arī preses un sabiedrības kontroli attiecībā uz valdības, ministru vai politiķu rīcību.
Tomēr šādas atziņas attiecināmas uz publiskajiem (iestāžu un amatpersonu veidotajiem un uzturētajiem) profiliem sociālajos medijos, kas tiek izmantoti valsts pārvaldes saziņai ar sabiedrību. Līdz ar to šī atziņa nav attiecināma uz Dzintara Rasnača profilu sociālajā medijā Twitter.
Tāpat jāuzsver, ka piekļuves liegšana Dzintara Rasnača profilam sociālajā medijā Twitter neierobežo Jūsu tiesības sociālajos medijos izteikt kritiku par Tieslietu ministrijas vai ministra rīcību, saņemt informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai līdzdarboties valsts pārvaldē, iesniedzot Tieslietu ministrijā tās kompetencē esošus jautājumus, priekšlikumus, lūgumus vai sūdzības saskaņā ar Iesniegumu likumu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
