Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Mūsu lieliskajam pētījumam iztērēti tikai 128 368 eiro

Latvijas Lauksaimniecības universitāte
09.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2020. gada jūlija līdz decembrim starpdisciplināra Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Dārzkopības institūta pētnieku grupa bija iesaistīta pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenošanā" (attēlā - fragments no pētījuma). Tas ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

2020. gada nogalē pētījuma noslēguma ziņojums ir iesniegts izvērtēšanai ekspertiem un plašākai sabiedrībai tas būs pieejams pēc izvērtēšanas. Tādējādi līdz šim publiskajā vidē pieejamās pētījuma melnraksta versijas, kas ir nepilnīgas un pētījuma starpposmā tika izmantotas kā turpmāk attīstāms darba materiāls, nav uzskatāmas par pētījuma rezultātiem un tiek pārpublicētas bez pētījuma autoru piekrišanas.

Pētījuma ietvarā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki izstrādāja pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas uzlabos vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā. Sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.

Paralēli zinātnieki izvērtēja Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību. Padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.

Turklāt pētījuma ietvaros arī tika izstrādāts pārtikas groza modelis siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.–4. klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā, kā arī izstrādāti ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Modeļa izstrādes pamatā ir Veselības ministrijas rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumi Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums 4 nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību – vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi (Fineli). Sagatavotas pusdienu maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto (mono un poli) un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.

Pētījuma noslēgumā sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem.

Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no 2 institūcijām – LLU un Dārzkopības institūta, t.sk. pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Turklāt izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem un fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.

Pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenots Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvarā un LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 128 368 EUR.

Pētījuma noslēguma ziņojums tiks publicēts LLU portālā pēc tā izvērtēšanas.

Red.piez. Pietiek dod iespēju lejuplādēt vietumis atklāti komisko pētījuma melnrakstu, ko LLU, saskārusies ar asu kritiku un izsmiekla vētru, nolēma aizvākt no savas interneta mājas lapas:

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...