Miljonāra Ramoliņa uzņēmums izsprucis sveikā saistībā ar maldinošajām reklāmām
PIETIEK25.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra Andra Ramoliņa mežizstrādes uzņēmums Stiga RM ir izsprucis sveikā saistībā ar tā pagājušajā gadā izplatītajām maldinošajām reklāmām, - neraugoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes skaļajiem paziņojumiem, nekādus sodus šai saistībā uzņēmums līdzīgi kā ar tā regulārajiem darba likumdošanas pārkāpumiem tā arī nav saņēmis.
Pagājušā gada pavasarī Dabas aizsardzības pārvalde sāka ”dabas skaitīšanas” trešo sezonu, kuras ietvaros divarpus simti dabas ekspertu pētīja Latvijas teritoriju, uzskaitot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība.
Taču nebūt ne visiem šīs aktivitātes bija pa prātam, bet vēl daži uzņēmēji šajā situācijā atrada iespēju, kā izmantot iebildumus pret „dabas skaitīšanu” sava personiskā biznesa interesēs.
Miljonāra A. Ramoliņa uzņēmums Stiga RM sāka izplatīt radioreklāmu, kurā tika apgalvots – Dabas aizsardzības pārvalde savā vēstulē nepatiesi norādot, ka aizsargājamā biotopa atrašana nenozīmē automātisku saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu.
Ar šo pamatojumu miljonāra uzņēmums faktiski aicināja mežu īpašniekus nekavējoties ķerties pie to izciršanas, pirms tajos tiktu atrastas kādas unikālas dabas vērtības.
„Pēc šādas vēstules saņemšanas aicinām nekavējoties uzsākt mežizstrādi, pirms jūsu mūža ietaupījumi tiks pārvērsti dabas parkā, uz kuru varēsiet doties tikai ogot un sēņot,” reklāmā aicināja Stiga RM.
Sākot skanēt šai reklāmai, Dabas aizsardzības pārvalde nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka tā saistībā ar šo maldinošo reklāmu vērsīšoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
”Ja uzņēmums strādā, pēc esošiem datiem, ar 8 miljonu peļņu, kāpēc tas apmaksā šāda veida reklāmu, kas mērķēta citiem mežu īpašniekiem? Drīzāk tā ir cilvēkus iebiedējoša informācija, kas ir nepatiesa, lai mazie meža īpašnieki izlemtu, ka ir pirmais mirklis, lai pārdotu savu mežu.
Un tad es vēršos pie šī uzņēmuma un atdodu viņam savu koksni pie šā brīža steidzamajām cenām, jo, nedod, dies, tiks uzlikts mikroliegums. Es nevaru nosaukt to par krāpniecību, bet tā ir ekonomiska spēle, lai gūtu vēl lielāku peļņu, ko spēlē šis uzņēmums,” medijiem skaidroja Dabas aizsardzības pārvalde.
Pats A. Ramoliņš savukārt apgalvoja, ka maldinošo reklāmu esot izvietojis tikai un vienīgi taisnīguma un tiesiskās paļāvības vārdā, un tagad izrādās, ka atbildīgās iestādes līdzīgi kā gadījumos ar regulārajiem Stiga RM darba likumdošanas pārkāpumiem pret miljonāra uzņēmumu ir bijušas ļoti iecietīgas, - nekādi sodi par maldinošajām reklāmām tam nav uzlikti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apliecina, ka viss beidzies ar to, ka reklāmu raidīšana pēc kāda laika pārtraukta. „Pašlaik mūsu rīcībā nav informācijas, arī no Dabas aizsardzības pārvaldes, ka šādu reklāmu raidīšana būtu atsākta. Bet, protams, ja šāda informācijā tiks saņemta, noteikti to vērtēsim!” skaidro centrs. Nekādas tālākas darbības nav veikusi arī Dabas aizsardzības pārvalde.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
