Mēs ļoti gribam veikt parlamentāro kontroli
Sabiedrība par atklātību – Delna*06.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrība par atklātību - Delna (Delna) vēršas ar iesniegumu, lai lūgtu Saeimai veikt parlementāro kontroli pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (KNAB likums) 4.panta otrās daļas izpildi.
KNAB likuma 4.panta otrā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas nosaka KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Delna ir konstatējusi, ka Ministru kabinets būtiski ir pārkāpis tiesiskas valsts principu, kas garantē augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību, likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu, īstenojot KNAB likuma 4.panta otrās daļas likumdevēja deleģējumu.
Lai nodrošinātu likumdevēja deleģējumu, Ministru kabinets ir uzdevis KNAB izstrādāt noteikumus “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumi un kārtība, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtība”, ko KNAB ir veicis un iesniedzis Ministru kabinetā.
Uzskatām, ka Ministru kabinets nedrīkstēja noteikumu izstrādi uzdot KNAB, vēl jo vairāk situācijā, kad esošais KNAB priekšnieks ir publiski paziņoji par atkārtotu kandidēšanu uz priekšnieka amatu. Noteikumu izstrādes uzdošana KNAB ir izraisījusi valsts tiesiskuma principa būtisku pārkāpumu, kā arī intereša konflikta situāciju. Neskatoties uz to, ka KNAB ir institūcija, kura novērš interešu konflikta situācijas, no noteikumu projekta redzams, ka formāli KNAB centies no interešu konflikta izvairīties, jo MK noteikumus parakstījusi KNAB priekšnieka vietniece, taču tas nemazina KNAB priekšnieka iespēju ietekmēt to saturu un virzību.
Izskatot noteikumu projektu pēc būtības, Delna secina, ka KNAB ir centies noteikumu projektu izstrādāt tā, lai dotu būtisku priekšroku esošajam KNAB priekšniekam, piemēram, dodot būtiski vairāk punktus kandidātam, kuram ir pieredze korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, diskriminējot citus iekšlietu sistēmā strādājošos, kuriem ir pieredze, tikai citā jomā. Savukārt, jautājumos par stratēģisku redzējumu, iniciatīvu, lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešams augsta līmeņa profesionālam vadītājam, ir minimāli punkti. Kā arī ir iestrādātas daudz citas normas, kas negarantē augsta profesionāļa atlasi KNAB priekšnieka amatā.
Tas, ka noteikumu izstrāde ir vērsta uz vēlmi izstrādāt pēc iespējas labvēlīgākus vienam kandidātam, liecina arī lielā slepenība noteikumu izstrādē un virzībā, jo informācija par noteikumu izstrādi nav nonākusi KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē. Vismaz Delna to nav ieguvusi no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes, kaut gan ir tās sastāvā. Kā arī noteikumu anotācijā ir norāde - “Spēkā esošo noteikumu izstrādē tika iesaistīts "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" un "Sabiedrība par atklātību "Delna"", turklāt viņu sniegtie priekšlikumi tika iestrādāti projektā. Ņemot vērā izmaiņu apjomu (tas nav liels), papildus sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē nav nepieciešama. ”, liecina par vēlmi noteikumus virzīt “klusi”. Uzskatām, ka šo noteikumu izstrādē ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, ņemot vērā jautājuma sensitivitāti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Saeimu veikt parlamentāro kontroli pār KNAB likuma 4.panta otrās daļas izpildi un uzdot Ministru kabinetam izpildīt deleģējumu, ievērojot tiesiskas valsts principu un sabiedrības līdzdalību.
Vienlaicīgi izsakām gatavību sniegt savu viedokli Saeimas komisijās par minēto situāciju un piedalīties Ministru kabineta noteikumu izstrādē.
* saglabāta oriģinālā rakstība
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
