Iesaki rakstu: 
“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Kad injekcijas reklamē slavenības kultūras, sporta, kulinārijas u. tml. jomās, muldēšanu var mēģināt novelt uz nekompetenci. Šīs personības varbūt ir talantīgas savā profesijā, taču ārpus tās bieži izrādās nelgas bez loģiskās domāšanas, kas baidās tikt izstumtas no varas bļodlaižu saimes.
Kad medicīniskas aplamības stāsta ārsts, tad tā ir apzināta kaitniecība. Taču tieši šādi mediķi cilvēces izdeldētājiem kalpojošajai huntai ir vajadzīgi. Kā citādi varētu uzturēt biedējošo mirstību no kovida, liedzot pacientiem efektīvas zāles un dakterējot tos pēc “izdzišanas protokola”.
Manuprāt, lai slimnieks aizietu pa “skuju taku” no omikrona, kura letalitāte ir niecīga, dakteriem ir ļoti jāpacenšas. Salīdzinot nāves gadījumu skaitu ar citām valstīm, izskatās, ka Latvijas baltsvārči pārcenšas.
Toties ik rītu oficiozos varam lasīt kopējo it kā vīrusa pļauto sirdzēju nekrologu ar mājienu, ka pie visa vainīgi nevakcinētie. Tas nekas, ka smagi slimo un aiziet aizsaulē varas apjātie potētie. Gan no kovida (IMHO – tā neārstēšanas), gan no pošu blaknēm. Tikmēr tautas bendes augstajos krēslos ņirdz, šķiežot saņemto “asinsnaudu” un iešķiebjot pa prāvam žūksnītim arī lojālajiem mediķiem.
Saite uz mediķu melšanu: https://www.youtube.com/watch?v=g4NiTHAQA5w
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
