Iesaki rakstu: 
Man gan pēc dažiem gadiem cerējas pensija, taču, tā kā spami rūkdami-svilpdami gāžas neapturamā straumē manā inbox.lv pastkastītē, kur izstrādātājs neuzskata par nepieciešamu ieviest pretspama filtrus, tad viens spams man iekrita acīs varen vilinošs. Nerunātu par to, ja man nebūtu aizdomas, ka līdzīgu ir saņēmuši vēl divi miljoni manu tautiešu, un vissatraucošākais - tai skaitā visi skolnieki.
Proti, ļoti cienījamais LBK (Science and Higher Education) Fonds piedāvā bez maksas iziet vēl cienījamāko Dž.Holanda testu personības detalizētu slēptāko slāņu izzināšanai, atbildot uz nieka pārdesmit jautājumiem, ar solījumu piemeklēt cilvēciņam psiholoģiski vispiemērotāko profesiju, kuru mācīties tālāk.
Manās jaunībsdienās tāds servisiņš būtu rozā sapņu kalngals. Tātad sadomājos pazaskatīt, vai savā dzīvē esmu izvēlējis īsteni pareizo darbu - zinātnes druvā. Jau drīz uzzināju, ka ne gluži, mana vieta esot mācīties www.biznesakoledza.lv nez ko par Tūrisma un viesnīcu biznesa vadību.
Nu, nejūtu gan šādu aicinājumu nedz iekšēji, nedz kā savādāk, tāpēc aizpildīju testu atkārtoti, šoreiz daudz apzinīgāk likdams uzsvaru, ka man riebjas grāmatvedība, riebjas cilvēku pūļi un īpaši to kaprīzes, un nu psihotesta rezultāts sanāca procentuāli savādāks, tikai rezultāts gan tas pats – nāc studēt par viesnīcu un tūrisma bla-bla-bla.
Aizelsies no pārsteiguma uzģenerēju absolūti tīru gadījuma skaitļu virkni un aizpildīju jautājumus ar tās palīdzību. Patiesi, psihotesta aplis sanāca gandrīz ideāli apaļš, tikai padoms nule skolu pabeigušajam jaunajam censonim šā kā tā tas pats – nāc studēt uz… pēc jau zināmā teksta.
Protams, saprotu, ka brīvā un totalitāri neregulētā sabiedrībā katrs dara, ko un kā grib, un pelna naudu un nauda nesmird, bet te ir runa par faktiski skolnieku mērķauditoriju, kam gluži ne visiem piemīt augsta izšķirtspēja tik smalki izstrādātas pseidozinātniskas krāpniecības gadījumos. Un visbēdīgāk, ka patiesā labuma guvējs ir Zinātnes Stiprā Pils – Augstskola, kas nolaidusies tik zemu kā līdz prastai krāpšanas shēmai.
Skolēni-absolventi, esat uzmanīgi, ne katrs spēcīgi grabošs katla vāks ir gatavi apzeltīts baznīcas zvans. Izdarot sava mūža Pirmo Lielo Izvēli, ir jāņem vērā veselais saprāts, loģika un savu tieksmju-vēlmju un riebumu pašpazīšanas spēja, nevis jāklausās “zinātniski” iegūtie vied-padomi. Jo profesija ir kaut kas uz visu dzīvi; ja riebsies profesija, tad riebsies arī visa dzīve – turklāt visu dzīvi ilgi.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.