Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes
Latvijas Reģionu apvienība03.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to, kā šī gada pirmajos mēnešos un pērn izmantots audžuģimenēm un aizbildņiem piešķirtais valsts budžeta finansējums. Tāpat LRA prasa ministram atbildi par citiem ministrijas neizpildītajiem solījumiem. Taču Saeimas koalīcija - Vienotība, ZZS un VL-TB/LNNK - sargājot Vienotības ministru, noraidīja LRA pieprasījumu, tādējādi mudinot atbildīgo ministriju turpināt iesākto solījumu nepildīšanu.
Par spīti tam, ka ar 2018. gada 1. janvāri Labklājības ministrija (LM) solīja palielināt atbalstu Latvijas audžuģimenēm, neviena no tām šādu atbalstu joprojām nav saņēmusi, turklāt koalīcijas partijas nav pat izrādījušas interesi par šo problēmu. Nesen LM izstrādātajā noteikumu projektā “Audžuģimenes noteikumi” paredzētas jau vairs tikai divu veidu specializētās audžuģimenes - krīzes audžuģimenes un audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Atšķirībā no iepriekš solītā piedāvātajā projektā netiek paredzētas specializētās audžuģimenes bērniem līdz 3 gadu vecumam un pusaudžiem. Labklājības ministrija atzinusi, ka šajā gadījumā sākotnējā iecere mainīta, redzot, ka sabiedrība sākusi iesaistīties un šobrīd Latvijas bērnu namos vairs praktiski neatrodas zīdaiņi un bērni līdz 3 gadu vecumam.
Inga Bite, 12. Saeimas deputāte, LRA frakcija: “Gaidīja un nesagaidīja - tā varētu raksturot audžuģimenes, kas noticējušas ministra solījumiem. Solītais finansiālais atbalsts nav sasniedzis cilvēkus, kam tas bija paredzēts. Lai gan audžuģimenēm un aizbildņiem, saskaņā ar valsts budžeta finansējumu, jau pirms vairākiem mēnešiem vajadzēja saņemt atbalstu un sociālās iemaksas, vienīgais ar ko viņus “baro” ministrija - solījumi, ka tas notikšot pēc kāda laika. Vai LM tiešām ir tik nespējīga, ka būtu jāpalielina ierēdņu skaits, lai apsolīto spētu arī realizēt?
Savukārt, kas attiecas uz LM cinisko politiku, kas skar specializēto audžuģimeņu likvidēšanu zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam, nav skaidrs kā tas sasaucas ar kopējām ministrijas nostādnēm Deinstitucionalizācijas plāna īstenošanā. Šo īpašo ģimeņu likvidēšana, liedzot iespēju zīdainim nekavējoties pēc izņemšanas no savas bioloģiskās ģimenes nonākt citā stabilā ģimenē, ir tiešs ceļš uz bērna psihes traumēšanu.
Kad pērn iesniedzu priekšlikumu par zīdaiņu un bērnu līdz 3 gadu vecumam neievietošanu bērnu namos, bet nodošanu audžuģimenēm, guvu Tiesībsarga biroja, Valsts prezidenta kancelejas un virknes nevalstisko organizāciju atbalstu. Neskatoties uz to, līdzīgi kā šajā gadījumā, koalīcijas partijas priekšlikumu neatbalstīja. Sabiedrības ieinteresētība un atsaucība, kā arī brīvprātīga darba uzņemšanās nav kaut kas tāds, ar ko būtu ļauts simtprocentīgi rēķināties, plānojot un īstenojot valsts politiku bez vecāku aprūpes palikušo zīdaiņu un mazo bērnu aprūpei. Valstij ir jāuzņemas atbildība par saviem cilvēkiem, īpaši par bērniem.”
Jautājumus rada ne vien finansējuma neskaidrā izlietošana, bet arī citu ministrijas uzstādīto mērķu sasniegšanas apšaubāmie paņēmieni. Saskaņā ar LM mājaslapā esošo informāciju daļai tās Rīcības plānā definēto mērķu jau vajadzētu būt īstenotiem, tomēr tā nav. Drīzāk redzamas būtiskas novirzes no ministrijas sākotnēji solītā, uz ko LRA jau vērsa uzmanību. Ministrijas bezatbildīgās rīcības rezultātā, audžuģimenes un aizbildņi nav saņēmuši solīto atbalstu. Nav arī skaidrs, kur var iepazīties ar Labklājības ministrijas Ģimenes valsts politikas ietvaros paveikto.
Jau 2011. gadā apstiprinātajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs konstatēts, ka ir virkne problēmu - kā bērniem, kam nav pieejami audžuģimenes pakalpojumi, nodrošināt uzturēšanos ģimeniskā vidē. Saistībā ar konstatēto LM sāka veidot Rīcības plānu deinstitucionalizācijas īstenošanai. Process aizņēma veselus 4 gadus. Taču ko rezultātā ieguvām? Plānu periodam no 2015. līdz 2020. gadam, kuru ministrija nespēj vai arī nevēlas īstenot. Līdz ar to jautājums par iespēju bērniem uzaugt ģimeniskā vidē stāv uz vietas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
