Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti
Nils Ušakovs28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne mazāk kā zinātņu doktoriem.
2. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekamu finansējumu medicīnai, lai iedzīvotāji saskartos ar visdažādākajām problēmām no nepietiekamām kvotām līdz speciālistu trūkumam. Vajag pieradināt visu svarīgāko par savām slimībām uzzināt no Google vai noplēšamā kalendāra.
3. Ievēlēt pašu neveiksmīgāko parlamenta sastāvu ever. Četri no svarīgākajiem parlamenta komisijas vadītājiem ir vai nu tiesvedības stadijā, vai izmeklēšanas stadijā. Nu, kā var neticēt šādiem cilvēkiem?
4. Dot iespēju šim parlamentam ievēlēt par atslēgas figūrām cilvēkus, kuri nav saņēmuši nekādu vēlētāju mandātu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš vēlēšanās nepiedalījās vispār. Veselības ministre Ilze Viņķele piedalījās, bet zaudēja un netika ievēlēta.
5. Vajag sākt cīņu ar vīrusu Benija Hila šova stilā, ieviest pēc iespējas vairāk pretrunīgu ierobežojumu, dot cilvēkiem vienu dienu, lai tam sagatavotos, pēc tam ierobežojumus vairākas reizes mainīt. Ļoti palīdz, ievesto ierobežojumu kritika no ministru puses.
6. Augsti stāvošās amatpersonas nedrīkst klusēt. Jo vairāk muļķību viņi pateiks, jo labāk. Katra mēme sociālajos tīklos par tēmu – prezidenta, premjerministra vai veselības ministres citāts – noteikti vairo ticību valdībai.
7. Nekādā gadījumā pandēmijas laikā nedrīkst cilvēkiem dot naudu. Kur tas ir redzēts, lai Latvijas iedzīvotājiem krīzes laikā palīdzētu? Tas nenotika agrāk, nevajag pie tā pieradināt arī tagad, citādi tautu bez pieredzes var arī izlutināt.
8. Vajag pēc iespējas mazāk izmantot krievu valodu komunikācijā. Ļoti palīdz lielākās daļas vietējo krievu ziņu kanālu atslēgšana. Lai krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji paliek viens pret vienu ar Mališevas padomiem. Vīruss taču neizplatās no krieviem uz latviešiem.
9. Visus, kas kaut kādu iemeslu dēļ netic valdībai un parlamentam, saukt par kartupeļiem, smieties par viņiem un aicināt stučīt par visiem noteikumu pārkāpējiem attiecīgajiem orgāniem.
10. Visbeidzot, svinīgi atvest 10 000 vakcīnu, lai vakcinācijas process ar līdzšinējiem prognozējamiem tempiem aizņemtu apmēram 25-30 gadus. Kur gan steigties?
Lai 2021.gadā neviens no šiem 10 punktiem vairs neatkārtotos! Veiksmīgu visiem 2020.gada pēdējo nedēļu!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.