Kas patiesībā notiek policijas iecirkņos un reģionālajās pārvaldēs
Pietiek lasītājs22.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk varu pastāstīt par Tukuma iecirkni, bet šāda situācija ir vairākos iecirkņos īpaši tajos, kur policijas darbinieki apsardzi veic SIA LatRosTrans. Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs pieļauj, ka atsevišķi Tukuma iecirkņa darbinieki darba laikā atrodas papildu darbā, kaut par to saņem algu.
Tā, piemēram, Kriminālpolicijas priekšnieks Sandris Stempers un viņa pakļautībā esošie darbinieki veic SIA LatRosTrans apsardzi darba laikā, nākamā dienā pēc apsardzes veikšanas darbā neierodas, jo, protams, darbs policijā ir otrajā vietā. Darba algas starpība ir vairāk nekā divas reizes, tas jau notiek vairākus gadus, bet iecirkņa priekšnieks to pieļauj.
Tāpat S.Stempers un M.Trēde papildus darbam policijā un naftas vada apsardzē vēl strādā firmā VP Apsardze, kura pieder tam pašam J.Baham, S.Stemperam un S.Trēdem. Ar J.Baha atbalstu S.Stemperu apstiprināja kriminālpolicijas priekšnieka amatā, bet tagad arī M.Trēde kandidē uz jaunu amatu, lai varētu netraucēti neapmeklēt darbu policijā un brīvi atrasties citā darbā.
Par šo situāciju ir informēta Zemgales reģiona vadība, bet tā piever acis, jo arī pašu darbinieki, ZRP kriminālpolicijas priekšnieks un viņa vietnieks strādā naftas vada apsardze. Mums, pārējiem darbiniekiem, tiek uzlikta papildu slodze, jo jāpiesedz pārējie kriminālpolicijas darbinieki viņu prombūtnes laikā (laikā kad viņi izguļas pēc maiņām un atrodas otrajos vai trešajos darbos).
Nesen bija raksts, ka VP priekšnieka I.Ķuža gada ienākumi ir ap 20 000 LVL, bet S.Stempera, M.Trēdes un pārējo darbinieku, kas strādā naftas vada apsardzē, ir tuvu tam, dažiem pat vēl lielāki. Cik zinu, šāda situācija ir arī citos reģionos, kad darbs policijā ir tikai formāls.
Tāpat pēc Jēkabpils notikumiem I.Ķuzis sabiedrību informēja, ka operatīvajiem darbiniekiem atļauja strādāt otros darbos tiks liegta, bet dzīvē tas ir pavisam savādāk (jo darbs policijā ir tikai haltūra) Vairāk cieš iedzīvotāji, jo policijas darbinieku motivācija atklāt noziegumu ir kritusies, jo otros darbos algas tiek saņemtas lielākas.
No kriminālpolicijas otrajos darbos strādā Santis Bisenieks, Jānis Jonušs un Sandijs Baltiņš (strādā divos darbos, nezinu, protams, cik oficiāli). Vēl G.Rupeiks ar VP atļauju strādā divos amatos, Kandavas iecirkņa vecākais inspektors un Kandavas pašvaldības policijas inspektors, saņemot vienlaicīgi divas algas (kā var atrasties divās vietās vienlaicīgi?). Tāpat darba laikā diennakts otros darbus veic Juris Vitauskis un Vilnis Vecriķis (kuriem policijā nav maiņu darbs).
Nezinu, kāpēc vadība to pieļauj, ņemot vērā situāciju, kad valstī ir bezdarbs, policisti sēž divos vai pat trijos darbos, bet darbs policijā ir atstāts slinkošanai. Policijā jāstrādā tikai tiem, kas vēlas palīdzēt sabiedrībai, bet nevis tiem, kas sēž tai uz kakla un neveic apzinīgi savus tiešos pienākumus. Nezinu kādi dati ir VP, bet faktiski neoficiāli vai oficiāli otri darbi ir 80% Tukuma iecirkņa darbinieku.
Vēl nedaudz par VP apsardzi. J.Bahs negodīgā ceļā pārņem klientus savam biznesam. Tā piemēram lai iegūtu apsardzes tiesības Cinevillā, viņš deva rīkojumu iecirkņa inspektoram veikt pasākuma pārbaudi un pēc tam sastādīt administratīvo protokolu. Pēc šīm darbībām apsardzi veic viņa firma, par apsargiem masu pasākuma laikā strādā policijas darbinieki, kuri firmā neskaitās, un nauda tiek samaksāta uz rokas. Tā notiek visos masu pasākumos, kad apsargiem (policijas darbiniekiem) samaksā skaidrā. Pēdējos pasākumus sargāja J.Gailis, V.Sprinģis, J.Kundziņš un citi.
Kā ar likuma ievērošanu no policijas priekšnieka puses?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.