Iesaki rakstu: 
Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu un “iztīrīt” Satiksmes ministriju no ZZS cilvēkiem, bet par to atklāti un ar lepnumu komunicēja visos iespējamos veidos.
Lai arī dzelzceļa elektrifikācijas apturēšana un varas maiņa valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš acīmredzami sakrīt ar viena uzņēmēja, proti, Meroni interesēm, ir jādomā, ka JKP vēlētājus tas neuztrauc. Galvenais, ka tas it kā varētu kaitēt Lembergam vai ZZS, un ar to vien jau pietiek, lai politiski attaisnotu jebkādas aktivitātes.
Tas viss ir skaidrs. Gribam dzīvot valstī, kurā pēc katrām vēlēšanām jaunie pie varas nonākušie maina valsts kapitālsabiedrību vadības un nodarbojas ar politiskām “tīrīšanām”, lai tā būtu. Latvijas vēlētājs nešaubīgi domā kā slavenajā teicienā, ka politiķi (un arī valsts kapitālsabiedrību vadītāji) ir jāmaina tikpat bieži kā pamperi un tieši tā paša iemesla dēļ.
Es tam nepiekrītu, bet nenoliedzami JKP un KPV LV vēlētājs tieši to sagaida no “jaunajiem politiskajiem spēkiem”. Par dzelzceļa elektrifikāciju, protams, žēl, tā bija ļoti vajadzīga Latvijai, bet ko darīt, vēlētājs ir nobalsojis tā, kā ir nobalsojis, un notiek tieši tas, ko tādi JKP solīja.
Tiktāl tas viss saprotams, taču kaut kas nogājis greizi – Tālis Linkaits ir valsts pārvaldē ļoti pieredzējis cilvēks, viņš zina, kas un kā jādara, lai apturētu lielus infrastruktūras projektus, un arī to, kā ministrs var nomainīt uzņēmuma valdi. Tas nav gluži triviāli. Ir jāsper virkne soļu, jo ministrs pats nevar juridiski atlaist valdi (attiecīgi LDz valdē neviens nav arī atlaists līdz pat šim brīdim), to var izdarīt tikai uzņēmuma padome, un tam ir vajadzīgs kaut kāds pamatojums.
Lai ministrs iegūtu sev paklausīgu padomi, kas pieņemtu no ministra neoficiālus vēlējumus pa telefonu, ir jānomaina vecā padome, pat neskatoties uz to, ka tajā strādā cilvēki, kas citos savos darbos ir padoti ministram. To arī ministrs uzsāka darīt – pirmajās Linkaita darba nedēļās tika izsludināts konkurss uz LDz padomi.
Tad acīmredzot kaut kas pirmo reizi nogāja greizi, kāds, kuram vajadzēja pieteikties, nepaspēja to izdarīt vai noskaidrojās, ka vajag ielikt vēl kādu, iepriekš nesaskaņotu – lai vai kā, uz to pašu padomi tika izsludināts vēl viens konkurss, kaut gan iepriekšējais vēl nebija noslēdzies.
Pilnīgi unikāla situācija, par kuru labas pārvaldības ekspertiem būtu ko teikt, ja vien viņi to vēlētos.
Šobrīd vēl aizvien nav noslēdzies neviens no diviem konkursiem, taču līdz šim vismaz doma bija skaidra – izveidojam savu JKP un Linkaita kontrolē esošu uzņēmuma padomi, un tā tad attiecīgi gan tiks galā ar Latvijai tiešām svarīgā elektrifikācijas projekta sabotēšanu un apstādināšanu, gan nomainīs uzņēmuma valdi, gan attiecīgi tad apmierinās Meroni visos viņam vēlamajos veidos. Savā ziņā normāls politisks process – uzvarētāji izrēķinās ar zaudētājiem, pārņem naudas plūsmas un kontroli pār biznesu.
Taču šī mēneša sākumā kaut kas ir nogājis pavisam greizi. Linkaits pēkšņi izlemj negaidīt, kamēr LDz būs jauna padome, negaidīt, kamēr noslēgsies vismaz viens no diviem uz šo padomi izsludinātajiem konkursiem, un klajā pretrunā ar visiem iespējamajiem OECD un tamlīdzīgiem priekšrakstiem nolemj valdes maiņu ņemt pats savās politiskajās rokās – izplata paziņojumu par neuzticību visiem valdes locekļiem, izņemot “čekas maisos” esošo Šmukstu, kurš ar korupcijas ēnām ir noklāts tā, ka pat JKP ierindas biedri šokā.
Kas pēkšņi lika mainīt uzsākto, formāli pareizo, likumīgo ceļu uz varas pārņemšanu LDz, kuru neviens nevarētu īsti apšaubīt ne no viena viedokļa, uz apšaubāmo politisko iejaukšanos ar uzticības izteikšanu vecam čekas stukačam? Kurš piezvanīja, kuram beidzās pacietība, kāpēc ministram nācās spert šo šaubīgo soli, kas viņam dzīvi tikai sarežģīs, un atteikties no uzsāktā likumīgā ceļa? Man šķiet, ka šis ir labs jautājums.
Iesaku paturēt to prātā, sekojot tam, kas tālāk notiks ar lielāko Latvijas darba devēju, stratēģiski un visādi citādi visai svarīgo Latvijas dzelzceļu.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
