Kas īsti notiek „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesēja pārraudzībā esošajā iestādē?
Pietiek lasītāja12.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms neilga laika Rīgas Centrālcietuma priekšnieks Raivis Runcis uzsāka sen solītās represijas pret ieslodzītajiem "trauksmes cēlējiem". Represiju sākums bija kāda ieslodzītā sodīšana (ziņojums formāli sastādīts par it kā sezonai neatbilstošu apģērbu fizisko aktivitāšu laikā, t.i. ieslodzītais cilāja svarus T-kreklā) par atļaušanos sūdzēties par apzinātu inficēšanu ar Covid-19.
2021. gada 17. decembrī trīs Covid-19 pozitīvi 5. korpusā mītošie notiesātie tika ievietoti kamerā pie pilnīgi veseliem notiesātajiem (9 cilvēkiem) kā rezultātā dažu dienu laikā saslima vēl seši veselie notiesātie. Acīmredzot cietuma vadības mērķis ir panākt visu notiesāto personu izslimošanu.
Ilgi negaidot cietuma priekšnieks šā gada 11. janvārī uzdeva saviem padotajiem "trauksmes cēlējam" sastādīt vēl vienu ziņojumu. Protams šie ziņojumi ir pārsūdzami tomēr pārsūdzības process ir ilgstošs un tā laikā piemērotā soda darbība ir spēkā. Minētais nozīmē, ka notiesātais nevar pretendēt uz soda režīma mīkstināšanu, kamēr sods ir spēkā. Šādas VDK laika metodes nolūkā apklusināt sistēmai nevēlamu elementu ir ierasta lieta šajā cietumā.
Šā gada 5. janvārī cietuma priekšnieka uzdevumā tika sastādīts ziņojums kādam cietuma 5. korpusa notiesātajam, kurš bija atļāvies iebilst pret cietuma slikto Covid-19 izplatības pārvaldību. Minētais notiesātais ir kungs gados, kurš, jūtot absolūtu beztiesiskumu, patvaļu un likumu ignoranci no cietuma vadības puses, nolēma izdarīt pašnāvību pakaroties. Tikai veiksmīgas sakritības pēc viņu paspēja glābt cits notiesātais. Tika izsaukta ātrā palīdzība, jo šis notiesātais atradās bezsamaņas stāvoklī.
Šis ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem kad ieslodzītie, jūtot absolūtu bezspēcību pret cietumā valdošo visatļautību, izšķiras par pašnāvības mēģinājumu. Šī pati vadība valdīja Brasas cietumā, kad visai dīvainos apstākļos no dzīves aizgāja pietiekami vesels, tomēr visādi neērts notiesātais Vents Kraslovskis, kurš bija darījis zināmas daudzas cietuma vadības īstenotas kriminālās shēmas.
Cietuma priekšnieks caur saviem padotajiem ir norâdījis, ka "trauksmes cēlēji" tiks sodīti, ja tie atļausies sūdzēties par cietuma vadību. Neapšaubāmi ir saskatāmas dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes, jo par vienu un to pašu rīcību (piemēram, vizītkartes nesāšanu cietuma veikalā iegādātā speciālā ietvarā) tiek sastādīts ziņojums tieši un vienīgi notiesātajam, kurš atklāj cietuma vadības pretlikumīgo rīcību, savukārt pārējiem vairākiem desmitiem notiesāto ne.
Cik zemiskam un vājam ir jābūt cilvēkam, lai atriebtos un vajātu par patiesību!? Necik senajā intervijā nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure apgalvoja, ka cietumu pārvaldība vairs nav tāda kā 20 gadus atpakaļ. Un tiešām nav gan, tā ir vēl sliktāka. Ja cietuma priekšnieks var vajāt ieslodzīto par domu, apziņu vai vārdu, tad necik tālu no GULAG laika vadības stila neesam tikuši.
Pēc pašu cietuma darbinieku vārdiem katru dienu cietuma priekšnieks uzdod izpildīt ziņojumu plānu, t.i. uzraugiem ir jāsastāda noteikts ziņojumu skaits, - par ko un kā, nav būtiski, būtisks ir skaits - plāna izpilde.
Varbūt ir pienācis laiks realizēt piesaukto "bezkompromisa tiesiskumu" un tomēr pārbaudīt, kas tad īsti notiek šī tiesiskuma ieviesēja pārraudzībā esošajā iestādē!?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
