Iesaki rakstu: 
Kāpēc tāda masu imigrācija, kā notiek tagad, ir bīstama? Elementāri: ja imigrantu ir pietiekami daudz, tie iznīcina pamattautu, kuŗas zemē apmetušies. Lielākoties iztiek bez asins upēm, un galvenais līdzeklis ir pārtautošana.
Vispārīga aina var izskatīties tā:
- masu imigrācija;
- imigrantu un pamattautas konfliktos (asiņainos vai ne) ar valsts varas palīdzību tiek noteikts, ka priekšroka ir imigrantiem;
- daļa pamattautas izceļo, tas netiek liegts;
- apzinoties, ka vairs nav saimnieki savā zemē, pamattautai piederīgie kļūst atturīgāki laist pasaulē nākamo paaudzi;
- ja abas iedzīvotāju grupas nav pārāk atšķirīgas, veidojas jauktas laulības, kuŗās bērni pārsvarā pieder imigrantu kultūrai;
- pamattautai piederīgie, kas piemērojušies imigrantiem uzvedībā, var mierīgi dzīvot līdz mūža galam un kapakmenim savā valodā.
Bet cik daudz ir par daudz? Krievu kolonizācija Latvijā padomju okupācijas laikā bija par daudz. Tai turpinoties 50.-80.gadu tempā, Latvija būtu pārvērtusies Karēlijā.
1948.-1988.g. Latvijas migrācijas saldo bija 460 tūkstoši, tātad 11 tūkstoši gadā. 1944.-1947.g., kad gāzās iekšā 11 tūkstoši un vairāk mēnesī, neieskaitu, bet tikai “parasto”, gadu desmitiem ilgstošo krievināšanu.
Latviešu skaits šai laikā bija ~1,3 miljoni, tātad ar nepilnu 1% imigrantu no pamattautas gadā pietiek, lai ilgākā laikā pamattautu iznīcinātu. Apaļos skaitļos un ar uzviju rēķinot, par nāves robežu var pieņemt 1% gadā.
Otrkārt, tautas atšķiŗas. Žīdi un čigāni izdzīvojuši gadsimtiem ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos. Arī sveštautieši ir dažādi attieksmē pret pamattautu. Piemēram, lielākais leišu īpatsvars Latvijā ir Kalētu pagastā: 25,9% (2011.g. tautskaite). Bet latviešu valodā mājās runā 86,8%, leišu 12,0%; 2012.g. valsts valodas nobalsošanā 98,0% bija par latviešu valodu; pērn Saeimas vēlēšanās 37,0% dabūja NA (vietējie censoņi teicami pastrādāja), 34,1% ZZS, 13,7% “Vienotība”, 5,6% NSL, 3,3% LRA, 3,0% “Saskaņa”. Leiši pilnībā iekusuši latviešos un pamattautu neapdraud.
Tagad ņemam Kaunatas pagastu, kur ir tāds pats krievu īpatsvars: 25,7%. Latviešu valodā mājās runā 62,3%, krievu 37,4%; valsts valodas nobalsošanā par latviešu valodu bija 62,1%, pērn Saeimas vēlēšanās 28,2% dabūja “Saskaņa”, 18,7% ZZS, 15,9% “Vienotība”, 13,9% NA, 13,3% NSL, 10,7% LRA. Krievi nav iekusuši latviešos, gluži otrādi - tie pārkrievo latviešus. Musulmaņu Latvijā nekur tik daudz nav, taču Roteremā, kur musulmaņu bandas 16 gadu laikā izvaroja >1400 angļu meiteņu (un zēnu), 92% iedzīvotāju ir balti briti, bet musulmaņi tikai 4%. Musulmaņu imigrācija sāk apdraudēt pamattautu vēl zemākā īpatsvarā nekā krievu.
Salīdzinām vēl latviešus ar angļiem. Anglijā imigrantus sāka ievest pēc 2.pasaules kaŗa daudz labākos apstākļos nekā latvieši šobrīd. Latvieši ir 63% savā zemē, angļi bija >90% (vai pat >95%). Angļu valoda ir valodnieciski vieglāka, plašāk izplatīta un ar augstāku prestižu. Angļu tautas pašapziņa bija augstāka — Britu impērija, pasaules lielvara. Un tik un tā angļi nodzīvojās līdz mūsdienu stāvoklim. Tāpēc apgalvot, ka imigrantu ievešana latviešiem nekaitēs un latvieši spēs imigrantus pārtautot, ir vai nu noziedzīgi naivi (ja runātājs neapzinās patieso stāvokli), vai neģēlīgi meli (ja apzinās un tik un tā gatavs nīcināt latviešus).
Jā, un imigrantu 1% robeža šogad pārsniegta daudzviet Eiropā. Vācijā ir 65 miljoni vāciešu (80% iedzīvotāju), bet šogad lēš miljonu imigrantu. Zviedrijā ir 7,3 miljoni zviedru (75% iedzīvotāju), bet nu ieved >10 tūkstošus nedēļā. Tautieši, “Svēto nometne” ir tikai romāns, vai ne? Tikai romāns, vai ne?? Tautieši???
Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.