Kāpēc man jābūt partijā, lai balotētos uz Saeimu?
Edvards Kvasņevskis, sabiedriskās organizācijas Latvijas Īrnieku apvienība valdes priekšsēdētājs28.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai jūs apmierina pastāvošā Saeimas vēlēšanu sistēma pēc partiju sarakstiem? Vai jūs uzskatāt to par normālu, ka Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem ir atņemtas Satversmes 9.pantā garantētās tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā? Ja jūsu atbildes uz šiem jautājumiem būs pozitīvas, tad varat tālāk nelasīt.
Es, Latvijas pilsonis Edvards Kvasņevskis, uzskatu pastāvošo Saeimas vēlēšanu sistēmu pēc partiju sarakstiem par pretlikumīgu un antidemokrātisku, jo tā ir atņēmusi Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem – tautas nospiedošam vairākumam - tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā, kas savukārt ir novedis valsti līdz nopietnai politiskai un ekonomiskai krīzei.
Līdz 1995. gadam Saeimā varēja balotēties arī pēc sabiedrisko organizāciju sarakstiem, bet 5. Saeimā nākušās pie varas politiskās partijas ieviesa likumā Par Saeimas vēlēšanām normu, saskaņā ar kuru kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai var sniegt tikai politiskās partijas vai to apvienības (Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta pirmā daļa).
Tādā veidā tika uzurpēta vara valstī. Minētās likuma normas 15 gadu darbības laikā tika izveidota politiskā nomenklatūra, kura uz mūžīgiem laikiem nostiprināja savu varu, kā rezultātā Latvija no Satversmē deklarētās demokrātiskās republikas, kur suverēnā vara pieder tautai, pārvērtās par partokrātisku valsti, kur vara pieder partiju elitei.
Es atkārtoti mēģināju apstrīdēt šo Saeimas vēlēšanu likuma diskriminējošo normu Satversmes tiesā š.g. aprīlī un augustā. Kā jūs to varat nojaust, ar nulles rezultātu. Uz manu pirmo iesniegumu Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris atbildēja, ka es personīgi neesmu šo savu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuris, jo neesmu pielicis pietiekošas pūles iekļūšanai Saeimā, bet rūpes par kopējo labumu nevar būt par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.
Uz manu otro iesniegumu Satversmes tiesai, kuru es iesniedzu jau pēc visu iespējamo līdzekļu izsmelšanas savu konstitucionālo tiesību realizācijai, atbildēja Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra, kas atzina manu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas faktu: „No konstitucionālās sūdzības un tai pievienotajiem materiāliem izriet, ka apstrīdētā norma ir Pieteikuma iesniedzēju skārusi, turklāt Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.”
Tomēr mana konstitucionālā sūdzība tika noraidīta ar ieganstu, ka manis sniegtais juridiskais nopamatojums neesot pietiekošs. Tātad jāsecina, ka nepietiek būt par konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuri, jābūt vēl arī par profesoru juridisko zinātņu jomā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
