Kam tas ir izdevīgi? Rīgas pašvaldība boikotē 33,5 miljonu eiro ziedojumu Pēterbaznīcas atjaunošanai un draud atņemt tiesības uz baznīcu
LELB vadība30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiek apzināti izplatītas viltus ziņas. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca vēlas kliedēt absurdos apgalvojumus.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) tiek apmelota par it kā Svētās Pētera baznīcas "pārdošanu" Vācijai. Ir noticis mēģinājums viltot vēstures faktus, kā arī tiek kurināts naids, kas apdraud līdz šim Latvijā pastāvošās ekumeniskās attiecības.
Tautas kalpiem un Latvijas sabiedrībai vēlamies paskaidrot sekojošo.
Par to, cik ļoti nepieciešama ir Pēterbaznīcas pilna apjoma rekonstrukcija un cik trūcīgi līdz šim ir realizēta baznīcas apsaimniekošana Rīgas pašvaldības un tā vadītāja paspārnē, katrs var pats pārliecināties klātienē vai izlasīt mantojuma pārvaldes atzinumu Saeimai, kurā tika konstatēts, ka sanācijas vajadzības ir 25-35 miljoni eiro. Tas fiksēts arī Valsts kontroles secinājumā.
Lai glābtu mūsu Dievnamu, LELB Vācu Sv. Pētera draudzes mērķtiecīgi sagatavoja un iesniedza pieteikumu Vācijas parlamentā. Vācijas parlaments paredzējis ziedot 33,588 miljonus eiro Pēterbaznīcas pilnai rekonstrukcijai. Šie līdzekļi nav mēģinājums iejaukties jebkādos Latvijas procesos, bet gan rezultāts mūsu darbam.
Pretēji atsevišķu Rīgas Domes pārstāvju izplatītajiem sagrozītajiem faktiem, Vācijas ziedojumam nav saistības ar jebkādām tirdzniecības shēmām vai tamlīdzīgiem kaitnieciskiem nodarījumiem Rīgai un Latvijai. Tieši pretēji - draudze, kas ir baznīcas vēsturiskais īpašnieks, vēlas gādāt par savu Dievnamu.
Rīgas pašvaldība vēlas pārņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcu savā īpašumā, aizbildinoties, ka tas vēsturiski ir pašvaldības nekustamais īpašums. Pretēji minētajam Pēterbaznīca nekad nav bijusi Rīgas rātes, Rīgas pašvaldības vai Romas katoļu baznīcas īpašums.
1888. gada 29. aprīļa Rīgas rātes protokolā minēts, ka "[..] īpašumi, kas uzskaitīti 1.-5. punktā, kopš neatminamiem laikiem pieder Sv. Pētera baznīcai. Tie tika ierakstīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatās, kuras glabāja pilsētas pārvalde kā Sv. Pētera baznīcas īpašumu”.
Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieks zemesgrāmatā bija mūsu Baznīcai piederīgā vācu Sv. Pētera draudze. Pēc okupācijas par atsavināto Dievnamu draudze nav saņēmusi kompensācijas.
Šeit jāpiemin arī Satversmē minētā vēsturiskā taisnīguma atjaunošana. Dievnamu sekularizācija, profanācija, nacionalizācija ir pazīmes totalitārām sistēmām, kā piemēram, Padomju Savienībā. Latvijas Satversme paredz Valsts un Baznīcas šķirtību.
Tādējādi pašvaldības pamatfunkcija nav sakrālas darbības nodrošināšana ar Rīgas pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļiem - šajā gadījumā 33,588 miljoniem eiro, kuri tāpat ir ierobežoti.
Mēs – šodienas Latvijas luterāņi – esam pēcteči tiem pašiem Rīgā līdz Reformācijas 1522. gadam dzīvojušajiem katoļticīgajiem, kuri Reformācijas laikā mainīja savu ticību. Neesam Latvijas tautas nodevēji, bet godīgi baznīcas kalpi.
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir visā Eiropā pazīstama ar savu Reformācijas identitāti. Tai piemīt svarīga vēsturiska loma kā daļai no agrīnā Reformācijas šūpuļa visam Baltijas jūras krastos esošajām zemēm un kalpo kā apliecinājums mūsu pārliecinoši senajai piederībai Eiropas kultūrtelpā.
Eiropas kultūrtelpa dievnamus pieskaita reliģiskajām organizācijām, jo tā ir pamatfunkcija, kādēļ tie tika būvēti. Rīgas Svētā Pētera baznīca būs mājvieta Rīgas Sv.Pētera latviešu un vācu draudzēm. Tomēr tas neizslēdz papildu funkcijas paralēli galvenajai draudžu reliģiskajai funkcijai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
