Kam tas ir izdevīgi? Rīgas pašvaldība boikotē 33,5 miljonu eiro ziedojumu Pēterbaznīcas atjaunošanai un draud atņemt tiesības uz baznīcu
LELB vadība30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiek apzināti izplatītas viltus ziņas. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca vēlas kliedēt absurdos apgalvojumus.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) tiek apmelota par it kā Svētās Pētera baznīcas "pārdošanu" Vācijai. Ir noticis mēģinājums viltot vēstures faktus, kā arī tiek kurināts naids, kas apdraud līdz šim Latvijā pastāvošās ekumeniskās attiecības.
Tautas kalpiem un Latvijas sabiedrībai vēlamies paskaidrot sekojošo.
Par to, cik ļoti nepieciešama ir Pēterbaznīcas pilna apjoma rekonstrukcija un cik trūcīgi līdz šim ir realizēta baznīcas apsaimniekošana Rīgas pašvaldības un tā vadītāja paspārnē, katrs var pats pārliecināties klātienē vai izlasīt mantojuma pārvaldes atzinumu Saeimai, kurā tika konstatēts, ka sanācijas vajadzības ir 25-35 miljoni eiro. Tas fiksēts arī Valsts kontroles secinājumā.
Lai glābtu mūsu Dievnamu, LELB Vācu Sv. Pētera draudzes mērķtiecīgi sagatavoja un iesniedza pieteikumu Vācijas parlamentā. Vācijas parlaments paredzējis ziedot 33,588 miljonus eiro Pēterbaznīcas pilnai rekonstrukcijai. Šie līdzekļi nav mēģinājums iejaukties jebkādos Latvijas procesos, bet gan rezultāts mūsu darbam.
Pretēji atsevišķu Rīgas Domes pārstāvju izplatītajiem sagrozītajiem faktiem, Vācijas ziedojumam nav saistības ar jebkādām tirdzniecības shēmām vai tamlīdzīgiem kaitnieciskiem nodarījumiem Rīgai un Latvijai. Tieši pretēji - draudze, kas ir baznīcas vēsturiskais īpašnieks, vēlas gādāt par savu Dievnamu.
Rīgas pašvaldība vēlas pārņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcu savā īpašumā, aizbildinoties, ka tas vēsturiski ir pašvaldības nekustamais īpašums. Pretēji minētajam Pēterbaznīca nekad nav bijusi Rīgas rātes, Rīgas pašvaldības vai Romas katoļu baznīcas īpašums.
1888. gada 29. aprīļa Rīgas rātes protokolā minēts, ka "[..] īpašumi, kas uzskaitīti 1.-5. punktā, kopš neatminamiem laikiem pieder Sv. Pētera baznīcai. Tie tika ierakstīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatās, kuras glabāja pilsētas pārvalde kā Sv. Pētera baznīcas īpašumu”.
Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieks zemesgrāmatā bija mūsu Baznīcai piederīgā vācu Sv. Pētera draudze. Pēc okupācijas par atsavināto Dievnamu draudze nav saņēmusi kompensācijas.
Šeit jāpiemin arī Satversmē minētā vēsturiskā taisnīguma atjaunošana. Dievnamu sekularizācija, profanācija, nacionalizācija ir pazīmes totalitārām sistēmām, kā piemēram, Padomju Savienībā. Latvijas Satversme paredz Valsts un Baznīcas šķirtību.
Tādējādi pašvaldības pamatfunkcija nav sakrālas darbības nodrošināšana ar Rīgas pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļiem - šajā gadījumā 33,588 miljoniem eiro, kuri tāpat ir ierobežoti.
Mēs – šodienas Latvijas luterāņi – esam pēcteči tiem pašiem Rīgā līdz Reformācijas 1522. gadam dzīvojušajiem katoļticīgajiem, kuri Reformācijas laikā mainīja savu ticību. Neesam Latvijas tautas nodevēji, bet godīgi baznīcas kalpi.
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir visā Eiropā pazīstama ar savu Reformācijas identitāti. Tai piemīt svarīga vēsturiska loma kā daļai no agrīnā Reformācijas šūpuļa visam Baltijas jūras krastos esošajām zemēm un kalpo kā apliecinājums mūsu pārliecinoši senajai piederībai Eiropas kultūrtelpā.
Eiropas kultūrtelpa dievnamus pieskaita reliģiskajām organizācijām, jo tā ir pamatfunkcija, kādēļ tie tika būvēti. Rīgas Svētā Pētera baznīca būs mājvieta Rīgas Sv.Pētera latviešu un vācu draudzēm. Tomēr tas neizslēdz papildu funkcijas paralēli galvenajai draudžu reliģiskajai funkcijai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.