Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik svarīgos zāļu tirgus grozījumus. Īsi aprakstīšu, kam jums līdz ar to jāsāk gatavoties.

Veselības ministrijas sagatavotie MK noteikumu grozījumi:

1. Rada priekšnoteikumus zāļu paralēlajiem importētājiem necaurskatāmi pelnīt uz cenu starpību.

Argumentējot ar zāļu cenu samazināšanu, ja tiks veicināts zāļu paralēlais imports, šobrīd spēkā esošs un reāli strādājošs cenu samazināšanas mehānisks tiek aizstāts ar hipotētisku pieņēmumu. Veselības ministra G. Belēviča rīcībā nav pierādījumu un pamatotu aprēķinu, kas pierāda, ka zāļu ievešana no citām valstīm radīs ieguvumu pacientiem.

Grozījumi paredz, ka paralēli importēto un izplatīto zāļu cena nedrīkst būt augstāka par ražotāju pārstāvju zāļu cenu, taču nekādā veidā neparedzot, ka tai ir jābūt zemākai. Tātad pacienti aptiekās saņems zāles iepakojumā ar uzrakstiem svešā valodā tieši par tādu pašu cenu kā zāles, kas ražotas Latvijai. Arī valsts, atmaksājot šīs zāles pacientiem, tērēs tikpat daudz kā medikamentiem, kuri paredzēti Latvijas tirgum.

Tas nozīmē to, ka, ja arī lieltirgotavas spēs ievest lētākas zāles, tad pacientam vai valsts budžetam no tā ieguvuma nebūs nekāda, jo cenu starpība paliks vairumtirgotājam un aptieku ķēdēm. MK noteikumu grozījumi nedod iespēju valsts kontrolējošām institūcijām izsekot ievesto zāļu cenas veidošanai atbilstoši spēkā esošai kārtībai.

2. Sekmē nevienlīdzīgu konkurenci, sniedzot priekšrocības zāļu paralēlajiem importētājiem.

Noteikumi paredz nepiemērot gada maksu par paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā un ļauj tiem iekļaut zāles sarakstā ik mēnesi pretstatā zāļu ražotāju pārstāvjiem, kas to drīkst darīt tikai reizi kvartālā.

3. Atļauj aptiekām importēt nereģistrētās zāles no jebkuras valsts, kas ir pretrunā ar Farmācijas likumu un ES Direktīvu 2001/83/EK.

Nereģistrētie medikamenti paredzēti īpašos gadījumos, kad zāles ir nepieciešamas individuālam pacientam, un, ja Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku iemeslu dēļ nevar izmantot, jābūt ir īpašam pamatojumam, lai piešķirtu aptiekām tiesības importēt nereģistrētas zāles. Nereģistrētu zāļu ievešana no trešajām valstīm Eiropā ir ļoti stingri regulēta, jo šādos gadījumos pastāv risks, ka valstī tiks ievestas viltotas zāles.

Aptiekai organizējot nereģistrēto zāļu iegādi ārvalstīs, ir jāpiemēro tie paši nosacījumi, kas ir piemērojami vairumtirgotājiem. Taču grozījumi tikai daļēji pielīdzina prasības aptiekas vairumtirdzniecības darbībai, kas rada paaugstinātu risku licencētās ķēdēs ienākt viltotām zālēm. To, ka aptiekai nereģistrēto zāļu gadījumā ir jāsaņem atļauja nereģistrētu zāļu izplatīšanai, nevis jānodrošina pilnvērtīga ES Labas zāļu ražošanas un izplatīšanas prakses prasību izpilde, nevar uzskatīt par pietiekamu priekšnosacījumu zāļu viltojumu novēršanai.

VM piedāvātie grozījumi paredz faktiski nelimitētu importu, kas rada augstu viltotu zāļu ieplūšanas risku, apdraudot zāļu izsekojamību, tai skaitā pacientu veselību un dzīvību.

4. Rada risku, ka Latvijā tiks ievestas vairumā nereģistrētas zāles un tās aptiekās tiks piedāvātas reģistrēto medikamentu vietā.

Gan Farmācijas likums, gan Eiropas direktīvas paredz, ka nereģistrētas zāles ir atļauts ievest valstī, lai palīdzētu konkrētam pacientam, tātad iepakojumu skaits un laiks ir ierobežots.

Jaunais regulējums paredz, ka, vaicājot pēc atļaujas, lai ievestu šīs zāles, nav jānorāda zāļu daudzumu un šī atļauja ir derīga uz vienu gadu, tātad valstī var ieplūst nelimitēts daudzums nereģistrētu medikamentu, tajā skaitā no trešajām valstīm, kur ir augsts viltoto zāļu risks.

Radot šādus nosacījumus Latvijā nereģistrētu medikamentu ievešanai, tiek būtiski samazināta iespēja kontrolēt šo zāļu apriti, kā arī palielinās risks, ka aptiekās varētu nonākt viltotas un nekvalitatīvas zāles, kas apdraud pacientu veselību un dzīvību.

Noteikumos nav iekļauta norma, ka aptiekai jāievēro Labas izplatīšanas prakses principi gadījumos, kad aptieka pati transportē zāles uz Latviju, līdz ar to pastāv risks, ka transportēšanas laikā zūd zāļu kvalitāte (piemēram, netiek ievērota aukstuma ķēde).

5. Aptiekas kļūst par lieltirgotavām. Vai prasības ir tādas pašas kā lieltirgotavām?

Jaunais regulējums paredz, ka aptiekām ir tiesības ievest Latvijā un Eiropā reģistrētas zāles, kas ir pretrunā gan ar Farmācijas likumu, gan ar Eiropas direktīvām. Komersantam neatkarīgi no tā, vai tas ir importētājs, lieltirgotājs vai vispārējā tipa aptieka, vairumtirdzniecībā ir jāizpilda stingras prasības, kuras tiek piemērotas zāļu vairumtirgotājiem, un jāsaņem speciālā atļauja (licence) attiecīgo darbību veikšanai. Šīs prasības ir paredzētas, lai varētu izsekot zāļu apritei, kas ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu pacientu drošību.

Eiropā ir skaidri apjausti riski, kas saistīti ar paralēli importētām zālēm – tām ir mazāk efektīvi drošības pasākumi, rodas kļūdas pārpakošanas procesā utt. Diemžēl VM izstrādātie grozījumi tikai paredz aptiekām lielākas iespējas, taču par atbildību un pacientu drošību ir piemirsuši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...