Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies
Matīss Kaļāns01.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka nu jau kādu pusotru gadu ir sajūta, ka Latvijas mediju “kurētāji” ir aizmirsuši par to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir internets, kas ļauj piekļūt ļoti daudzām mājaslapām un informācijas avotiem. Vietējo mediju valdības atbalstošā naratīva ir līdz mielēm primitīva, un es domāju, ka tas visiem, kuri nav šī valdības kursa kvēli fani un “neoliberālisma ideoloģijas karognesēji”, ir acīmredzami.
Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka es nezinu, kas notiek. Un notiek ļoti daudz kas. Arī sāk veidoties dažādas jaunas partijas un grupējumi, kuri sola “izglābt valsti”, visus mūs atbrīvot no “melnā bruņinieka” un padzīt “kangarus” prom uz visiem laikiem.
Vakar pie sarunas par mūsu Trainify Latvia darba lietām mans biznesa partneris un kolēģis Artis jautā - vai skatījos Kārtības rulli ar Armandu Puči, Aināru Šleseru, Aldi Gobzemu un Sandi Ģirģenu? Hmm… pazīstu šos trīs vīrus personīgi un nolēmu, ka vakara jaapskatas, jo, ņemot vērā fonu un citu man pieejamo informāciju, varētu būt “interesanti” paskatīties šo sarunu.
Daži secinājumi un atziņas. Kopēja sajūta, kas laikam paliek, ir skumjas. Skumjas par to, ka tikai mēs paši (visi kopā) esam atbildīgi par to, kas ir un kas notiek, taču mēs to līdz galam vēl neesam apzinājušies kā sabiedrība.
Kāpēc tā saku? Tāpēc, ka šie trīs kungi ar savu rīcību skaidri parāda, ka vismaz gadu viņi sava starpā ir “pretinieki cīņā” par iekļūšanu nākamā Saeimā, lai “pārņemtu varu”. Es to vairāk redzu kā “ego” motivētu rīcību, kurā “eco” jeb sabiedrības intereses, veselība un labklājība ir tikai veids, kā šis “ego” sevi realizē. Es dzirdu, ka viss tiek darīts cilvēku intereses un sabiedrības laba, taču nepamet šī spēcīgā sajūta, ka individuālie “ego” te spēlē galveno vijoli.
Un tas ir saprotami, jo visi trīs kungi ir apveltīti ar spēcīgu pašapziņu un katrs var lepoties (un to arī pie katras iespējas arī dara) ar saviem personīgajiem panākumiem un sasniegumiem. Visi trīs noteikti ir ar līdera iezīmēm un talantiem. Taču tādi ir bijuši gan viedi un sabiedrības interesēs darbojošies līderi, gan tādi, kuri realizēja kaut kādas sava “ego” motivētas idejas, kas bieži ir bijusi autoritāri līderi totalitāros režīmos.
Jā, gala beigās šis viss ir stāsts par līderību un to, ko tā patiesībā nozīme. Redzot šos kungus, es redzu autoritāra līderisma iezīmes. Tas dara piesardzīgu, jo uzskatu, ka viss šobrīd notiekošais ir stāsts un process par virzību prom no autoritārisma uz tiesas demokrātijas principiem. Tas nozīmē izglītību un izpratni katram par sevi un par visu sabiedrību veidojošiem pamatprincipiem. Tas nozīmē atbildības uzņemšanos par sevi un savu personīgo veselību visupirms. Tas nozīmē savu domubiedru grupu un kopienu veidošanu. Tas nozīmē savu un savu domubiedru ideju realizāciju un materializāciju dzīvē - visiem kopā apsēžoties un sarunājot, ka vēlamies dzīvot, un par savu redzējumu pastāstot citiem. Kas zina, varbūt uzrodas vēl domubiedri?
Tas arī nozīmē nepieciešamību jau tagad iet uz visam esošajām partijām, iepazīties ar cilvēkiem, kas tās veido, un sajust to “telpu”. Jā, tieši sajust, jo, lai arī kā mums gribētos par sevi domāt kā par racionālām būtnēm, mēs lielāko daļu lēmumu pieņemam emocionāli. Tieši tāpēc arī šo kungu uzrunas vēroju no šāda aspekta - kādas emocijas es sajutu? Ko tas nozīmē? Kāpēc tieši tādas sajūtas?
Noslēgumā tikai vēlos teikt, ka es ļoti priecātos, ja mēs nākamā gada laikā patiešām visi kopā vienotos par to, ka mēs šeit vēlamies dzīvot. Ka visi trīs šie kungi ieguldīs darbu, lai virzītos uz vienošanos jau tagad - kad it kā ir pretinieki politiskajā cīņa. Ir skaidrs, ka visus vieno šobrīd divas lietas - nost ar esošo varu un par izvēles brīvību jebkādas medicīniskas manipulācijas veikšanai. Tajā pašā laikā es aicinātu (un pats aktīvi piedalīšos) kungus jau tagad runāt ar vēlētājiem cieņpilni un, veidojot vienojošas un integrētās sarunas par to, kā visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
