Jūs smiesieties, bet bēgļu uzņemšana ir nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai
PIETIEK27.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms sešiem gadiem - 2015. gada augustā atklātībā parādījās tā sauktā „velkamistu” vēstule, kurā ievērojams skaits tās parakstītāju aicināja bagātināt Latviju ar bēgļiem – inženieriem, ārstiem un citiem valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Ņemot vērā pašlaik uz Lietuvas un Baltkrievijas notiekošo, kā arī ziņas par Lietuvā jau nonākušo „bēgļu” uzvedību, publicējam šo vēstuli atkārtoti.
Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.
Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām".
Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.
Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.
Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.
Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.
Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.
Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.
* Una Bergmane, vēsturniece, Olga Procevska, uzņēmēja, Gustavs Strenga, vēsturnieks, Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors, Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs, Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.
Savu atbalstu vēstulei izteikuši: Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi, Edgars Engīzers, vēsturnieks, Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja, Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore, Ieva Brante, juriste, Sergejs Ušakovs, Emīls Klotiņš, Jūlija Dibovska, Arvis Kolmanis, rakstnieks, Igors Gubenko, Ilze Jaunberga, māksliniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā (attēlā), Kristīne Želve, Eva Ikstena, Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece, Laima Graždanoviča, Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, Eva Eglāja-Kristsone, Gints Knoks, Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja, Guntars Rēboks, Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs, Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors, Jānis Strods, Marija Golubeva, politikas analītiķe, Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste, Baiba Rubess, Alise Rupeka, Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis, Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis, Ieva Raubiško, Inga Gaile, dzejniece, Lauris Bokišs, Agnese Gaile-Irbe, filologs, Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore, Pauls Bankovskis, Andra Neiburga, rakstniece, Ulvis Zirnis, Inese Zinovska, Zane Peneze, Dmitrijs Krupņikovs, Una Bērziņa, Santa Mičule, mākslas zinātniece, Lauris Gundars, režisors, Jānis Ķirpītis, Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs, Dāvis Kaņepe, Anete Konste, publiciste, Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore, Kristīne Zamurajeva, Toms Jansons, vecākais programmētājs, Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja, Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists, Agnese Rutkēviča, dramaturģe, Edgars Raginskis, Kaspars Vanags, Diāna Zamurajeva, Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis, Kārlis Langins, feļetonists, Iveta Kažoka, Rūdolfs Mazurs, Roberts Rubenis, Ljeta Putāne, Krišjānis Bušs, Dmitrijs Golubevs, Roberts Bernans, Gunārs Božis, Mārtiņš Vaivods, Anita Reitere, Madara Peipiņa, Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis, Artjoms Uršuļskis, Maija Upeniece, Toms Zariņš, vēstures students, Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs, Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents, Daina Bērziņa, Jānis Egliņš, Madara Ventiņa, Reinis Tukišs, pavārs, Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente, Vents Sīlis, Sabīne Brice, Fricis Vilnis, arhitekts, Evelīna Ozola, Dzintars Kalniņš, Liene Linde, kinorežisore, Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte, Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks, Zuzanna Runkovska, Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte, Juris Pūce, politiķis, Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante, Santa Remere, tulkotāja, Baiba Fromane, Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore, Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Apinis, Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone, Jānis Ķirpītis, Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe, Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte, Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja, Marta Elīna Martinsone, režisore, Viesturs Radovics, žurnālists, Jānis Viļums, Zanda Zālīte, Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja, Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists, Agnese Naudiša, Aldis Kaufmanis, Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs, Kārlis Vērpe, filozofijas doktors, Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid, Gatis Vectirāns, Baiba Renerte, Jānis Radiņš, Elīna Brasliņa, ilustrators, Mārtiņš Ķeņģis, Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Viktorija Aizkalna, Edgars Jēkabsons, Marija Assereckova, Roberts Putnis, Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs, Anete Vanaga, Iļja Ļenskis, vēsturnieks, Jānis Bērziņš, ekonomists, Ingrīda Blūma, Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja, Marta Kreituse, Andis A. Bluķis, uzņēmējs, Krists Ozoliņš, podnieks, Kaspars Blekte, laborants, Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck, Liesma Ose, Indulis Svīķis, IT konsultants, Edmunds Vanags, psihologs, Dāvids Vikmanis, IT speciālists, Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente, Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja, Baiba Fromane, juriste, Līga Irbe, vēsturniece, Ieva Bergmane, Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University, Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists, Ainārs Sauka, Anne Sauka, Ilze Naudiša, Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente, Ivo Briedis, scenārists, Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste, Marta Bergmane, Ilze Klimaševska, Olga Cara, pētniece, Liene Ķeķere, Paula Glubinska, Pauls Daija, filologs.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
