Iesaki rakstu: 
Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis pasaulē (ieklausieties - PASAULĒ) demogrāfijas lejupslīdē, un tas ir SLIKTUMS, bet arī sakarā ar to ir ierindojusies pirmajā vietā pasaulē ekoloģijas uzlabojumu jomā, - un tas ir LABUMS.
Ko mēs iegūstam no šī ekoloģiskā labuma? Vai netīro rūpnīcu valstis mums maksā kompensāciju par planētas plaušu uzlabošanu? Visdrīzākais, ka atbildes ir skarbas – nē, nemaksā. Vēl jo dīvaināk ir tas, ka mums piešķir salīdzinoši mazākus līdzekļus ekoloģijai, jo mums problēmu ir mazāk, turklāt piešķirtie līdzekļi ekoloģijas jomā ir ar mērķi, lai mēs vēl vairāk uzlabotu ekoloģiju, apdzenot paši sevi, jo nav jau citu, ko apdzīt, – jau esam pirmie.
Tālis Linkaits (JKP) plāno ieviest kārtējo ekoloģijas nodokli transportlīdzekļiem. Būtu visai loģiski, ka tās valstis, kurās ir ievērojami lielāks piesārņojums, maksātu lielāku šo nodokli, lai izmaksātu kompensācijas tām valstīm, uz kuru rēķina tiek nodrošināts ekoloģiskais balanss, bet vai tā ir? Neesmu speciālists, tāpēc jautāju kādam zinošākam – varbūt Linkaitam ir atbildes?
- Vai tiešām "netīrīgajās" valstīs transportlīdzekļiem ir ievērojami lielāki ekoloģiskie nodokļi kā tīrīgajā Latvijā, un vispār - kādi ir citi ekoloģiskie nodokļi piesārņotāju valstīs?
- Kā izpaužas ekoloģisko sasniegumu kompensēšana Latvijai starptautiskā līmenī?
- Vai kāds ir pētījis ekoloģisko jautājumu stimulēšanas nodokļu politiku starptautiski (vismaz ES līmenī), salīdzinot citu valstu ekoloģisko nodokļu slogu ar Latvijā plānotajiem pasākumiem ekoloģijas jomā?
Man nav saprotams, kāpēc ekoloģijas nodokli nevar aprēķināt pēc fakta – CSDD tehniskajā apskatē konstatētā konkrētā izmešu daudzuma, to atbilstoši aprēķinot ar gada nobraukumu konkrētai automašīnai, kāpēc tie tiek aprēķināti pēc automašīnas izlaiduma gada un citiem parametriem, kas nestimulē ekoloģiju, bet nevis dod pamatu ievietot vecā autiņā ekoloģiskos filtrus, bet tieši otrādāk, dod stimulu no izputēja izgriezt dārgo filtru, lai, nododot to metāllūžņos, varētu iegūt līdzekļus šī nodokļa nomaksai.
Te gan jāmin, ka CO2 rādītāji faktiski ir ekonomikas plaušu rādītāji: jo lielākas plaušas, jo vairāk izmešu, līdz ar to, ja nav ekonomikas, nav arī plaušu, kas dod izmešus. Iepriekšminētais CO2 apjoms Latvijas salīdzinājumam ir 20 gadu posmā, tāpēc taisnības labad ir jāpiemin, ka pēdējos gados šīs tendences mainās, tomēr tas nedod tiesības nekompensēt ekonomikas smacēšanu (neelpošanu citu labā), kā arī nedod tiesības arī turpmāk pielietot visefektīvāko metodi - ekonomikas smacēšanu šī "cēlā" mērķa labad, jo arī šī nodokļa ieviešana šādā redakcijā radīs ekonomiku smacējošas sekas.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.