Jautājumi ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti29.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2016.gada 29.novembri Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu Nr.2.4.1-42/2015. Saskaņā ar to - siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšana Daugavpils pilsētā notiek, pamatā izmantojot trīs siltumcentrāles – SC1, SC2, SC3. Tikmēr konkrēto siltumcentrāļu un to darbības teritorijā piesaistīto/strādājošo ārpakalpojumu sniegušo uzņēmumu (apakšuzņēmumu) darbība Valsts kontroles revīzijas atzinuma ietvarā atklājusi veselu virkni problēmjautājumu pastāvēšanu un arī likumdošanas robus, ļaunprātību, arī krāpšanu, kas neatbilst galapatērētāju interesēm, bet gan orientēta uz peļņas nodrošināšanu uzņēmējiem.
[1] SC1 - PAS „Daugavpils siltumtīkli” 2010.gada 21.jūnija, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, noslēdza ar SIA "Cefus" līgumu Nr.58/6 par siltumenerģijas pirkšanu, savukārt, līgumus par darbu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem SIA „Cefus” ir noslēgusi 27.03.2012., un revīzijā konstatēts, ka SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" Ekonomikas ministrijā jau attiecīgi 27.07.2010., 10.08.2010. un 01.09.2010. ir iesniegušas pieteikumus tiesību iegūšanai koģenerācijas elektrostacijā 18.novembra ielā 2, Daugavpilī saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Tātad iesniegumus komersanti ir iesnieguši tikai vienu vai divus mēnešus pēc tam, kad PAS "Daugavpils siltumtīkli" noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA "Cefus", vienojoties par siltumenerģijas piegādi SC1 18.novembra ielā 2, Daugavpilī.
Šis fakts revidentu ieskatā apliecina, ka šajā gadījumā līguma izpildes nodošana apakšuzņēmējiem ir bijusi plānota. Tā kā SIA "Cefus" piedāvājumā netika norādīts, ka tā plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, bet faktiski līguma izpildi veic pieci komersanti, revidentu ieskatā arī šajā gadījumā ir konstatējams iepirkuma likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums.
[2]SC2 - PAS "Daugavpils siltumtīkli" 2009.gada 01.jūnijā, nepiemērojot iepirkuma procedūru, noslēdza ar SIA „Latneftegaz" līgumu Nr.2/200509 par siltumenerģijas pirkšanu.
Ar 2010. gada 15.oktobra Līguma pielikumu Nr.12 tika būtiski, revidentu ieskatā prettiesiski, grozīti sekojoši Līguma punkti:
1)punkts 1.1.1 - izņemta Līgumā noteiktā siltumenerģijas ražošanas avota jauda līdz 4 MW;
2)Līgums papildināts ar p.1.1.1.1 nosakot, ka pirmajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 4 MW +/- 10%;
3)Līgums papildināts ar p.1.1.1.2 nosakot, ka otrajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 8-10 MW (daļējai apkures sezonas siltumenerģijas patēriņa slodzes slēgšanai) un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.
4)Līgums papildināts ar p.1.1.1.3, nosakot, ka abu etapu realizācijas gadījumā, siltumenerģijas ražošanas jauda 8-10 MW ziemas sezonas patēriņa nodrošināšanai un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.
Ar 2011. gada 15. februāra pielikumu Nr.13 Līguma p. l.l.l.l, p.1.1.1.2 un p.1.1.1.3 minēto etapu ekspluatācijā nodošanas termiņš pagarināts līdz 31.10.2012.
2010.gada 15.oktobrī, PAS „Daugavpils siltumtīkli" deva SIA "Latneftegaz" saskaņojumu nodot telpas apakšnomā četriem komersantiem - SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" ar mērķi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.
2012.gada jūnijā SIA „Latneftegaz" nodeva ekspluatācijā SC-2 uzbūvēto tehnoloģisko iekārtu kompleksu (4 atsevišķas koģenerācijas iekārtas vienā telpā) un tajā pat gadā pārdeva tās augstāk minētiem komersantiem.
[3] SC3 - "Detalizēti pārbaudot pretendenta SIA "BK Enerģija" iesniegto piedāvājumu, revidenti konstatēja, ka tas nesatur informāciju par līguma vai tā daļu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem. IUB, sniedzot vērtējumu situācijai, norādīja: "tā kā SIA "BK Enerģija" piedāvājumā netika norādīts tās piesaistītais apakšuzņēmējs SIA "Energy&Communication'1, bet faktiski SIA "Energy&Communication" ir daļēji nodota līguma izpilde, SIA "BK Enerģija" rīcībā ir konstatējams likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums. IUB ieskatā apakšuzņēmēja SIA "Energy&Communication" piesaiste bija plānota, jo līgums ar šo apakšuzņēmēju tika noslēgts tajā pašā dienā, kad tika noslēgts iepirkuma līgums"."
Ņemot vēra iepriekš minēto, lūdzam Jūs sniegt vispusīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādus pasākumus Ekonomikas ministrija ir veikusi, lai novērstu gadījumus, kad koģenerācijas staciju īpašnieki izmanto elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumus (nepilnības) savas peļņas palielināšanai uz elektroenerģijas gala patērētāju rēķina (piemēram, komersanti sadala koģenerācijas staciju jaudas starp vairākiem komersantiem, tādā veidā iegūstot priekšrocības kā mazajiem elektroenerģijas ražotājiem no valsts saņemt lielāku kompensāciju par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros)?
2. Esošais MK regulējums uzdod ministrijai pienākumu veikt elektroenerģijas ražošanas pārbaudi, gadījumos, ja komersants ir saņēmis tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi kontroles darbības PAS "Daugavpils siltumtīkli" - SCI, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication" koģenerācijas iekārtu izstādīšanas vietās)?
3. Kādēļ obligātā iepirkuma ietvaros visiem koģenerācijas staciju īpašniekiem nav paredzēts vienāds (līdzvērtīgs) valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju?
4. Ar kādu nolūku MK noteikumos tika paredzēts diferencēts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, paredzot lielāko atbalstu mazajiem ražotājiem? Vai sākotnēji plānotais mērķis attiecībā uz valsts atbalsta diferencēšanu ir sasniegts?
5. Vai Ekonomikas ministrijas rīcībā ir informācija par atsevišķu staciju jaudu sadalīšanu vairākās ražošanas vienībās ar mērķi saņemt lielāku atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros? Vai konstatējot šādus gadījumus EM ir veikusi atbilstošas darbības lai samazinātu negatīvo ietekmi uz patērētājiem?
6. Kāda ir kopējā papildus peļņa (vai ieņēmumi) PAS "Daugavpils siltumtīkli" – SC1, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B- Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication") no tā, ka OIK sistēmas ietvaros uzskaitītas vairākas atsevišķas jaudas, nevis elektrostaciju kopējā jauda?
7. Kādos gadījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, var tikt anulētas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Lūdzam sniegt statistiku par anulēto tiesību skaitu un anulēšanas iemesliem pēdējos piecos gados.
8. MK noteikumi attiecībā uz atbalstu OIK ietvaros paredz pienākumu komersantiem sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi šādas informācijas pārbaudi, lai konstatētu atsevišķu komersantu, kuru patiesā labuma guvējs ir vienas un tās pašas personas, mēģinājumus saņemt lielāku OIK atbalstu sadalot elektroenerģijas ražošanas avotus?
9. Lūdzam sniegt informāciju par koģenerācijas ražošanas attīstības tendencēm Latvijas Republikā no 2006.-2016.g., norādot informāciju par katru gadu atsevišķi un sadalījumā pa novadiem (pilsētām):
9.1. komersantu, kuriem izsniegtas licences ražot elektroenerģiju koģenerācijas elektrostacijās, skaits;
9.2. komersantu, kuriem attiecīgajā gadā bija tiesības koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;
9.3. koģenerācijas elektrostaciju (iekārtu), kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;
9.4. obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, kas saražots koģenerācijas režīmā;
9.5. obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem izmaksātās valsts kompensācija par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas režīmā.
NB. Uzrādītai statistikai jāparāda, cik lielā mērā korelē valsts atbalstā izmaksātās summas ar iepirkto elektroenerģiju un koģenerācijas elektrostaciju skaitu. Sadalījums pa novadiem ļaus identificēt pašvaldības, kurās problēma ar sadrumstalotu siltumenerģijas ražošanu, var nākotnē (kad nebūs vairs OIK) būtiski ietekmēt tarifus, turklāt šādās pašvaldībās varētu būt izteikts interešu konflikts vai tā pazīmes.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
