Jāatceras, ka Olafs Berķis no “Latvijas Avīzes” padzina ne tikai Voldemāru Krustiņu, bet arī Viesturu Serdānu
Pietiek lasītājs16.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasu „atklājumus” par to, ka Ventspils-Monako oligarhs Olafs Berķis esot patiesais iemesls, kura dēļ viņa īpašumā esošā Latvijas Avīze pārvērtusies par Attīstībai/Par atbalstītāju. Tad nu gan jaunums – tas bija skaidrs ne tikai tad, kad O. Berķis lika no avīzes padzīt tās dibinātāju Voldemāru Krustiņu, bet jau krietni senāk, kad pēc aptuveni 25 gadu ilga darba laikraksta Latvijas Avīze izdevējas – AS Lauku avīze (tagad Latvijas mediji) vadību bija spiests viens no avīzes dibinātājiem Viesturs Serdāns.
Lai arī oficiāli V. Serdāns savu aiziešanu no uzņēmuma toreiz skaidroja ar vēlmi pievērsties privātam biznesam, patiesībā tieši Ventspils oligarha uzvedība un „vēlmes” bija iemesls, kāpēc V. Serdāns atkāpās. Savukārt galvenā no šīm „vēlmēm” bija - aizvien biežāk ietekmēt laikraksta saturu, kas savukārt V. Serdānam nebija pieņemami.
Tieši līdz ar V. Serdāna aiziešanu sākās O. Berķa pilnīga kontrole pār Latvijas Avīzi un tās izdevēju, - neilgi pirms tam viņš bija kļuvis par AS Lauku avīze padomes priekšsēdētāju, turklāt tas notika līdz ar kārtējo apvērsumu AS Ventbunkers vadībā, kura rezultāta O. Berķis ieguva Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu.
Tobrīd Ventbunkers jau vairākus gadus bija Latvijas Avīzes reālais īpašnieks. Izdevniecību Ventbunkers slēpti iegādājās 2001. gadā – toreiz O. Berķis Ventbunkera vadītāja posteni bija ieguvis kā Ventspils mēram lojāla persona. Par uzņēmuma iegādi Ventbunkers toreiz samaksāja aptuveni 7 miljonus latu. Šis darījums ilgstoši tika slēpts, un informācija par to nebija pieejama. Jāatceras arī tas, ka līdz pat 2011. gada beigām Ventbunkers un ar to saistītā Lauku avīze bija Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolē.
Savukārt saistībā ar O. Berķa savulaik dibināto biedrību Latvijas attīstībai, no kuras gadu gaitā izveidojies jaunlaiku korumpantu „jumts” Attīstībai/Par, būtu jāatceras, ka dibinātāju vidū reizē ar O. Berķi bija arī ar Vienotība saistītie miljonāri Donāts Vaitaitis unValērijs Belokoņs, tāpat arī savulaik par Vienotības kasieri dēvētais toreizējais Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis, bēdīgi slavenā Baiba Pirktiņa-Fromane-Bļodniece un par polittehnologu dēvētais Einara Repšes draugs Dans Titavs. Tas viss jāņem vērā, tagad ielūkojoties Latvijas Avīzes lappusēs.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
