Iesaki rakstu: 
1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija zudusi.
2. Klausījos Šķēles hrestomātisko uzrunu (citas arī, bet, kas tajās tika sacīts, neatceros) Jaunajā gadā, daudziem nepatika, taču uzruna bija spēcīga un tieša, bez liekas pielīšanas un lišķības, varbūt dažiem par skarbu, taču patiesa. Un balstīta uz realitāti.
3. Klausījos Krasta uzrunu, bet neko neatceros, jo , cik tukšs bija Krasts, tik tukša viņa runa.
4. Nezinu, vai klausījos Krištopana uzrunu, jo tad jau skaidri sapratu, ka lietas virzās greizi, turklāt Krištopans toreiz un Krištopans tagad ir divi dažādi cilvēki.
5. Bērziņa (premjera) uzrunu klausījos, bet neatceros. Tajā, visticamāk, nebija asu šķautņu.
6. Repšes uzrunu, ļoti iespējams, dzirdēju pa ausu galam, jo šis “zēns” premjera amatā bija pārpratums.
7. Emsis palicis prātā ar frāzi “Latvija deg zilās ugunīs”, bet tā, cik atceros, netika sacīta Jaungada uzrunā. Kuru neatminos.
8. Kalvītis palicis prātā ar treknajiem gadiem (tā taču bija Jaungada runa, kad par to tik runāts?), kas izrādījās vairāk nekā liesi, taču atšķirībā no šā brīža “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis” Kalvītis krīzi nesveica un negavilēja, kad tā iestājās.
9. Godmanis atkal - labāk nebūtu ne runājis, ne uzpeldējis pēc Atmodas kā “tautas glābējs”, jo ir bende.
10. Dombrovskis (jenotu), runas klausījos, bet prātā nav palicis nekas, tikai šķebinoša, derdzīga sajūta un rūgta pēcgarša, īpaši togad, kad tika iznīcināta Latvijas valūta - LATS!
11. Straujuma, ko tur teikt, - ome. Iespējams, atradās Ķīnā!
12. Kučinski klausījos - ne cepts, ne vārīts, taču ēstgriba nepazuda.
13. Viesstrādnieks no ASV. Saudzējot gan savu veselību, gan tuvinieku nervus, kā arī nevēloties riskēt apvemties, ja nu murgu gabalu klausīšos, tad tikai nākamā dienā. Un tikai tāpēc, lai zinātu, cik smagi slimība ir ielaista.
P.S. Attiecībā uz otru murmuli, sauktu par viltvārdi, tas pats!
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.