Gobzemam Zolitūdes tiesas sēdes laikā svarīgākas darīšanas nekā cietušo aizstāvība

No vairākiem tiesas sēdes apmeklētājiem Pietiek ieguva apstiprinājumu – attēlos redzamais pakausis patiešām piederot advokātam Gobzemam, kurš arī sēžot tieši vietā, kas redzama fotoattēlos. Pagaidām gan nav izdevies noskaidrot paša advokāta skaidrojumu – vai, domājot par jauniem pirkumiem, viņš tiesas sēdes laikā glābjas no neizturamās psiholoģiskās slodzes, vai arī patiesībā šādā veidā kaldina jaunu Zolitūdes traģēdijas cietušo aizstāvības stratēģiju.

Šī gan nav pirmā reize, kad advokāta Gobzema rīcība liek apšaubīt viņa efektivitāti Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvībā. Pirms pusotra mēneša Pietiek jau informēja, ka Gobzems, kurš Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir sešdesmit piecu cietušo pārstāvis, trīs cietušos nolaidības dēļ gandrīz atstājis bez tiesībām pieprasīt materiālo kompensāciju.

1. martā tiesas sēdē Gobzems tiesai bija paziņojis, ka esot tiesas kancelejai pa pastu nosūtījis pieteikumu, lūdzot atzīt trīs savus klientus par cietušajiem šīs krimināllietas ietvaros un pievienot lietas materiāliem kompensācijas pieteikumus, kā arī jau iesniegto kompensācijas pieteikumu precizējumus.

Gobzems bija apgalvojis – viņam esot informācija no tiesas kancelejas, ka šāds pieteikums esot saņemts, taču tiesas sēdes laikā šāda pieteikuma tiesas rīcībā tomēr nebija. Tam atklājoties, Gobzems lūdza tiesu atlikt lietas izskatīšanu un pārbaudīt pieteikuma saņemšanas faktu, lai nākamajā tiesas sēdē varētu šo pieteikumu izskatīt.

Lietas izskatīšana tika atlikta, taču nākamajā dienā advokāts Gobzems uz tiesas sēdi vienkārši nebija ieradies. Tiesa paziņoja lietas dalībniekiem, ka vienīgais no Gobzema saņemtais iesniegums ir paziņojums par neierašanos uz tiesas sēdēm 2. un 3.martā sakarā ar aizņemtību citā procesā.

Vienlaikus ar šo iesniegumu advokāta Gobzema klientus tiesas sēdē bija pārpilnvarots pārstāvēt juristam Armandam Smanam, bet 1. marta tiesas sēdē Gobzema minētais pieteikums par trīs personu atzīšanu par cietušajiem un kaitējuma kompensācijas pieteikumiem un to precizējumiem tiesā tā arī nebija saņemts.

Taču, kad Smans pieteica lūgumu iesniegt Gobzema iepriekšējā tiesas sēdē minēto pieteikumu par personu atzīšanu par cietušo krimināllietā un par kaitējuma kompensācijas pieteikumu pievienošanu lietas materiāliem, tiesa bija spiesta šo lūgumu noraidīt, jo Smanam šādu tiesību atšķirībā no Gobzema nebija – ko Gobzems bija aizmirsis, nebija zinājis vai nebija gribējis ievērot.

Tā kā Smans nav zvērināts advokāts, viņa pilnvarojums saskaņā ar Kriminālprocesa likumu bija noformējams ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Šāds pilnvarojums tiesai iesniegts netika, un arī advokāta Gobzema iesniegums nebija notariāli apliecināta pilnvara.

Advokatūras likuma 117.pants noteic, ka „zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski”, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2012. gada 31. janvāra lēmuma ir īpaši norādīts, ka „klienta lietas vešanas nodošana personai, kas nav zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs, neatkarīgi no tā, vai klients par to tiek informēts, uzskatāma par rupju Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārkāpumu”.

Ja jau 2. martā būtu uzsākta tiesas izmeklēšana, kā tas arī bija plānots, šiem trim Gobzema aizstāvamajiem faktiski būtu liegta iespēja realizēt savas tiesības kriminālprocesā. Uz to bija spiesti norādīt pat vairāki pretējās puses – apsūdzēto aizstāvji, un, tikai pateicoties šiem iebildumiem, lietas izskatīšana tika atlikta uz nākamo dienu, un trīs Gobzema aizstāvamie tomēr nezaudēja tiesības pieteikties uz mantisku kompensāciju.

Interesanti, ka 1. marta tiesas sēdē Gobzems arī nebija informējis tiesu un lietas dalībniekus, ka 2.martā viņš citas, sev svarīgākas lietas dēļ neieradīsies uz tiesu un pārpilnvaros juristu Smanu pārstāvēt savus klientus.

Novērtē šo rakstu: