FKTK pārbaude par „Putina meitu kontiem” izrādās vēl bezjēdzīgāka, nekā šķitis iepriekš

Jautājums par to, cik tieši bērnu ir Krievijas prezidentam un kā viņus sauc, nekad nav ticis precīzi atbildēts un radījis dažādas spekulācijas. Taču, kad šopavasar publiski parādījās ziņas par Krievijas prezidenta meitām Latvijā, iespējams, atvērtiem banku kontiem, FKTK vadība izlikās, ka tai ar „reaģēšanu” nebūs problēmu.

„Mūsu funkcija ir reaģēt uz jebkuru šādu signālu. Vai būtu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadītājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novēršana Latvijā, padomā, vai nav jārīkojas līdzīgi. Mēs painteresēsimies par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.”

Šādi FKTK vadītājs Pēters Putniņš šopavasar atbildēja uz Latvijas Avīzes jautājumu: „ASV žurnāls Mother Jones publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Tajos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?”

Tālākie Putniņa skaidrojumi bija šādi: „Tai pat laikā – jebkuram cilvēkam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesības atvērt kontu. Nevienu nedrīkstam diskriminēt. Cita lieta, ja tie ir slēpti konti vai ja patiesā labuma guvēji nepareizi uzrādīti u.t.t., tad gan mums varētu būt jautājumi. Kāda starpība, no kāda avota nāk signāls – pārbaudīsim, vai tā ir taisnība.

Jautājums: Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.

Jautājums: Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Tad tā situācija būs sarežģītāka. Mums nav tiesību publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solīt nevaru. Tādā noliedzošā formā to varam izdarīt.”

Kad FKTK apsolītās pārbaudes termiņš beidzās, komisijas publiskais vēstījums bija: „Atbilstības kontroles departaments ir veicis attiecīgo pārbaudi. Saskaņā ar tās gaitā no bankām iegūto informāciju varam sacīt, ka Latvijas banku klientu vidū šādu personu nav.”

Taču jau uzreiz pēc šī FKTK paziņojuma kļuva skaidrs – tas nebūt nenozīmē, ka Krievijas prezidenta meitas patiešām neglabā savus līdzekļus vienā vai vairākās Latvijas kredītiestādēs, jo iestādes veiktā pārbaude ir bijusi formāla un būtībā bezjēdzīga.

 „FKTK uzraudzības funkciju veikšanai izmanto dažādās metodoloģijās balstītus uzraudzības instrumentus un pieejas atkarībā no konkrētās situācijas un uzraudzības darbībā plānotā rezultāta, t.sk. iegūstot visu nepieciešamo informāciju no bankām savu secinājumu izdarīšanai, kā tas ir bijis šajā gadījumā,” saņemot precizējošus jautājumus par veikto pārbaudi, skaidroja FKTK.

FKTK varot izmantot arī vairākus informācijas avotus, lai gūtu pilnu pārliecību par iegūtās informācijas patiesumu. „Tomēr plašāk par uzraudzības darbībām, tai skaitā, FKTK veiktajām pārbaudēm bankās un tajās izmantotajām metodēm, kā arī ziņām, kas var saturēt banku klientu datus, nevaram neko paust publiski,” apgalvoja FKTK.

Taču jāņem vērā, ka nekādas oficiālas informācijas par to, cik tieši Putinam ir bērnu un kā viņus sauc, nemaz nav (ne Krievijā, ne Latvijā), un arī FKTK šī iemesla dēļ vienkārši nav spējusi kredītiestādēm pieprasīt informāciju par konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, - likumsakarīgi arī atbildes ir bijušas tikpat „konkrētas”. Tāpat FKTK nav spējusi arī pieprasīt informāciju par tai nezināmām kompānijām, aiz kurām varētu slēpties tikpat nezināmās Putina meitas.

Pēc šiem pirmajiem skaidrojumiem FKTK tika pieprasīts sniegt šādu informāciju:

1) kāda tieši metodika tika izmantota, lai gūtu pilnu pārliecību, ka Krievijas Federācijas prezidenta meitām nav atvērti konti kredītiestādēs Latvijā?

2) par kādām tieši personām (vārds, uzvārds) tika pieprasīta informācija no kredītiestādēm?

3) vai tika pieprasīta informācija tikai par konkrētām fiziskām personām vai arī par kādām juridiskām personām?

Uz šiem jautājumiem saņemtās FKTK atbildes nu jau pavisam skaidri apliecina – veiktā pārbaude ir bijusi vēl bezjēdzīgāka, nekā tas šķitis iepriekš, un veikta tikai „ķeksīša pēc”. Publicējam tās pilnībā:

„Komisija informē, ka metodika, kādā veidā Komisija nodrošina tai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā deleģēto uzraudzības funkciju veikšanu, kā arī korespondence ar kredītiestādēm ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, ņemot vērā tālāk minēto.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. un 2. punktu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu, kā arī informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai.

Kredītiestāžu likuma 110.1 panta pirmā daļa paredz, ka informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Tā kā sarakste ar kredītiestādēm satur informāciju par kredītiestāžu darbību, attiecīgi arī tā uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Savukārt Komisijas padomes 23.10.2014. lēmums Nr. 230 paredz, ka par Komisijas iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma jebkura informācija, t.sk. Komisijas korespondence, darba materiāli u.c. dokumenti, kuri nepieciešami Komisijai sagatavojoties lietu kārtošanai un vešanai.

Vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pants paredz, ka Komisijas padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

Ņemot vērā minēto, Jūsu pieprasītā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtā daļa nosaka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību – to pieprasa rakstveidā, un pieprasījumā persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Savā pieprasījumā Jūs norādāt, ka pieprasītā informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Komisijas ieskatā minētie apsvērumi ir plaši un vispārīgi, un nav pietiekami pieprasījuma pamatošanai. Tāpat nav norādīts mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota.

Lai gan sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir vispāratzīts Eiropas Savienības tiesību princips, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu darbības demokrātisko raksturu, vienlaicīgi tiesības piekļūt informācijai ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem [skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 21.03.2011.spriedumu lietā Nr. SKA-254/2011, 7., 8.p.].

Vienlaikus norādām, ka Komisijas ieskatā metodikas, kādā veidā Komisija īsteno tai normatīvajos aktos deleģēto uzraudzības funkciju, atklāšana var novest pie apstākļiem, ka vairs nebūs iespējams īstenot efektīvus uzraudzības pasākumus un attiecīgi nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā minēto Komisijas mērķa sasniegšanu – veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. Līdz ar to iespēja trešajām personām iepazīties ar Komisijas darbības metodiku var faktiski apdraudēt minētās ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat Komisijas ieskatā nepastāv primāras sabiedrības intereses, kas pamato konkrētās metodikas izpaušanu.”

Novērtē šo rakstu: