Iesaki rakstu: 
Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Šis darbs prasa lielus upurus. Lielus un personīgus. Tie, kuri nav bijuši politiska līdera statusā, to nesapratīs. Es izvēlējos ceļu - būt pats. Un es izvēlējos ceļu - sasniegt savus dzīves mērķus, man kā vīrietim gribas sasniegt vairāk par - atražoju sevi, nosēdos pie TV un gaidu brīnumu. Tas ir normāli, ja cilvēkam ir mērķi. Tas ir pareizi.
Un tagad tā privātā sadaļa. Es gribu, lai Jūs kā cilvēki, nevis zvēri, mežoņi, enerģijas vampīri vai tiesneši, par to padomājat. Tīri cilvēcīgi.
Sākšu ar smieklīgo daļu. Šodien esmu saņēmis septiņus uzaicinājumus. Meitenes, es neesmu dildo, es esmu dzīvs cilvēks, man ar visu manu dzelzsbetona nervu sistēmu ir jūtas, sajūtas, emocijas, arī es mīlu, iemīlos, ilgojos, skumstu un izbaudu visu sajūtu gammu. Vienīgi manas prāta spējas un rakstura noturība ļauj izvēlēties, kad būt racionālam un kad ļauties iracionālam. Ļaujiet man tagad padzīvot ar sevi.
Bet kāpēc TAS* bija jāsaka publiski? Tāpēc, ka racionāli es saprotu, ka esmu publiska persona un ka man neizbēgt no tā, ka tiesās, aprunās, apspriedīs, ka TAS tāpat būs publiski. Labāk ir pateikt pašam, nevis slēpties. Kas tas par politisku līderi, kurš slēpjas? Es nekad neslēpjos runāt par to, par ko ir mans publiskas personas pienākums. Līderis nebaidās nevienas grūtības. Viņš tās risina un atrisina finālā.
Tālāk par delfiem un citiem. Padomājiet taču racionāli. Jums tika lūgts netraucēt un respektēt. Jūs tiešām domājat, ka cilvēks, kurš ir stāvējis un kritis par mani un vienmēr klusējis, tagad kļuva par paristu vai jenotu un Jums pēkšņi sniegs intervijas? Jūs tiešām tik zemu vērtējat mani un cilvēkus ap mani? Manējie mani nenodod, un es viņus. Tas ir necaursitams mūris. Un būs tāds.
Kāpēc? Tā nav neviena daļa. Neviens nezina visu stāstu, un nevienam tas arī nav jāzina. Kā jebkurš jebko var spriest, nezinot neko? Jūs ziniet, ka mana publiskā dzīve galīgi neliek rauties atklāt to mazo daļu privāto, gar ko patiesi nevienam nav nekādas daļas. Es saprotu, tiem, kam nav publiskas dzīves, tie, kāda viena daļa, ļoti kaut ko grib publisku parādīt. Mums publiskā pietiek, un mums ir tiesības uz šo to pavisam niecīgu privātu.
Vai es tagad metīšos uzreiz atbildēt uz tiem septiņiem uzaicinājumiem? Nē. Man ir jāuzvar savas dzīves izšķirošais mačs. Man tas kā vīrietim ar mērķi ir svarīgs. Es nevaru samelot sev un atteikties no šī mērķa. Tas ir mans dzīves upuris - nenobīties no sava dzīves ceļa, uzdevuma un sirdsbalss. Un es nebūšu melojis sev. Man ir svarīgi sev nemelot. Un nobeidzot. Es zinu, ka mani bērni varēs ar mani lepoties pie mana kapa.
* Runa acīmredzot ir par A. Gobzema paziņojumu par laulības šķiršanu, ko viņš sākotnēji ievietoja publiskā ierakstā Facebook, bet pēc tam izdzēsa.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.