Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!
Valsts policija20.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu slogu mediķiem, operatīvo dienestu un iekšlietu struktūru darbiniekiem, apsargiem un daudzu citu jomu personālam. Tāpat aizvien biežāk tiek konstatēts, ka atsevišķas personas vai apvienības rada apzinātus šķēršļus pandēmijas pārvarēšanā.
Lai gan demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, Valsts policija atgādina, ka vienlaikus šīs tiesības nav neierobežotas un tās nedrīkst radīt apdraudējumu citiem cilvēkiem.
Policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Īpaši šajā laikā nav pieļaujams, ka personas, kuras risina Covid-19 krīzi, ikdienā un arī virtuālā vidē saskaras ar jebkādu apdraudējumu, tostarp tiek aizskartas un vajātas.
“Mēs šobrīd dzīvojam saspringtos apstākļos. Esam nonākuši situācijā, kad tiek rupji traucēts mediķu un citu dienestu darbs. Naidīgi komentāri, vajāšanas izpausmes, draudi, kas šobrīd agresīvi tiek vērsti pret mediķiem, policistiem, citu dienestu kolēģiem, apsargiem, augstākajām valsts amatpersonām un žurnālistiem – šādas noziedzīga rakstura izpausmes tiks bargi vērtētas. Policija īpaši šajā laikā strikti vērsīsies pret agresoriem, un ir jāsaprot, ka par šādām darbībām var iestāties arī kriminālatbildība,” uzsver Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Papildus radot šķēršļus un nevajadzīgu spriedzi, draudot un traucējot pildīt savus primāros uzdevumus mediķiem un citiem dienestiem, ikvienam ir jārēķinās, ka gan Valsts policija, gan sadarbības partneri pastiprināti vērtē šāda veida izpausmes. Un, konstatējot indivīdu apdraudošu rīcību, tiks pastiprināti vērtēta likumā paredzētā atbildība – tā var būt gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Valsts policija ikdienā sadarbojas ar mediķiem un citu skarto nozaru kolēģiem, kas saskaras ar šāda veida negācijām, apmainoties ar informāciju, kā arī starpinstitūciju sanāksmēs pārrunājot rīcības mehānismus.
“Šobrīd visai sabiedrībai ir viens kopīgs mērķis – samazināt saslimstību ar Covid-19. Ir nepieļaujami un nepieņemami, ka tiek apdraudētas un dažādi virtuālā vidē aizskartas, vajātas personas, īpaši tās, kas risina un cīnās ar Covid-19 pandēmijas krīzi. Personām, kas to dara, ir jārēķinās ar atbildību par šādām izpausmēm. Ir nepieņemami, ka mediķiem un citiem ir jābaidās pildīt savus pienākumus, glābjot sabiedrību. Uzskatu, ka šādas izpausmes, kas vērstas pret minētajām personām, ir sabiedrību apkaunojošas,” norāda A. Ruks.
Valsts policija vērš uzmanību, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tāpat atgādinām, ka arī par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, draud kriminālatbildība.
Valsts policija vērš uzmanību, ka visas šīs izpausmes gan reālajā, gan virtuālajā vidē, personas un apvienības ir likumsargu redzeslokā, un viņu darbības tiek pamanītas. Valsts policija atgādina, ka tās rīcībā ir tehniskie rīki, lai identificētu šīs personas un apvienības, fiksētu un iegūtu pierādījumus, kā arī noskaidrotu anonīmos lietotājus, kas izplata naidīgu saturu.
Valsts policija aicina apdraudējuma gadījumā personas vērsties policijā, nepieciešamības gadījumā anonimitāte tiek garantēta.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
