Darbu Militārās izlūkošanas un drošības dienestā pametis Strīķes vīrs

Nekāda oficiāla informācija par Strīķa aiziešanu no nozīmīgā amata Latvijas „visslepenākajā” specdienestā, kuru līdz šim nav piemeklējušas vērā ņemamas informācijas noplūdes, netiek sniegta. Cik zināms, formālais pamatojums aiziešanai ir oficiālā dienesta pensionēšanās vecuma (50 gadu) sasniegšana.

Strīķis kopā ar savu dzīvesbiedri vairākus gadus ir regulāri pieminēts saistībā ar tā saukto „specdienestu pārstāvju astoņkāji”, taču ir izvairījies no plašākas skandalozas pieminēšanas medijos. Viņš gan „izgaismojās” 2012. gadā sakarā ar kādu drošības dienestu darbiniekiem raksturīgu īpatnu nekustamo īpašumu darījumu.

Toreiz tiesas oficiāli izprasīta informācija rādīja, ka Strīķes deklarētā dzīvesvieta ir aptuveni 49 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā, kas oficiāli pieder Strīķes dzīvesbiedram, 1967. gadā dzimušajam Maiguram Strīķim.

Kā rādīja Pietiek oficiāli saņemtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, šo dzīvokli Strīķis 2001. gada maijā no kādas 1940. gadā dzimušas kundzes iegādājies, oficiāli samaksājot 2800 latu (4000 eiro), tas ir – aptuveni 57 latus kvadrātmetrā.

Šī summa bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām šajā laikā: kā apliecināja Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti (kuri gan vienbalsīgi lūdza viņus saistībā ar KNAB priekšnieka vietnieces dzīvokļa jautājumiem nepieminēt), 2000.-2001. gadā pat tālākajos mikrorajonos tādas cenas kā 100 dolāru par kvadrātmetru jau sen nav eksistējušas.

„Deviņdesmito gadu sākumā, kad masveidā izbrauca Krievijas militārpersonas, Kurzemes prospektā divistabu dzīvokli varēja nopirkt arī par 50-60 dolāriem kvadrātmetrā, taču tie laiki sen beidzās. 2001. gadā, kad jau bija sākusies masveida kreditēšana, šādam dzīvoklim vajadzēja maksāt vismaz 200 dolārus kvadrātmetrā, ja ne visus 300,” apliecināja viens no ekspertiem.

Toreiz MIDD vadītājs Indulis Krēķis nostājās sava padotā aizstāvībai. Uz jautājumiem, vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski, Krēķis atbildi nesniedza, to pamatojot ar to, ka šo jautājumu saturs ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam saskaņā ar Iesniegumu likumu esot tiesības uz to neatbildēt. Savukārt pēc tam dienesta vadība atsaucās uz Valsts drošības iestāžu 17. pantu, kas tai neļaujot sniegt šādu informāciju.

Novērtē šo rakstu: