Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas
Iekšlietu ministrija06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Kā norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Tieslietu ministrijas virzītie grozījumi likumā "Par tiesu varu" par Ekonomisko lietu tiesas izveidi rada atklātus korupcijas riskus, kas nav sabiedrības interesēs. Faktiski tiek bīdīts uz priekšu "tukšs brends" - Ekonomisko lietu tiesa bez satura un bez saskaņotiem, pārdomātiem likuma pavadošiem normatīvajiem aktiem.
S. Ģirģens: "Es nevēlos piekrist Tieslietu ministra idejai veidot šaura loka tiesnešu klanus, kuri būtu privileģēti skatīt ekonomiska rakstura lietas. Mēs esam izslimojuši sērgu, kad lietas dalībnieki varēja izskaitļot laiku, kurā brīdī iesniegt tiesā prasības pieteikumu, lai tas nonāktu pie "pareizā" tiesneša.”
Iekšlietu ministrs norāda, ka joprojām nav veikts pilnvērtīgs tiesu sistēmas audits. Eksperti nav izvērtējuši esošās tiesu sistēmas kļūdas, kas kavē konkrētu lietu tiesvedības termiņus. Tieslietu ministrija joprojām nav izstrādājusi procesuālās tiesību normas, kuras regulētu jaunās Ekonomiskās tiesas tiesvedības procesu.
Iekšlietu ministrs, atsaucoties uz MK sēdē izskatāmā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pievienoto anotāciju, norāda, ka tā paredz Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā izveidot vairāk nekā divas kolēģijas. Respektīvi - manuāli pārdalām esošos tiesnešus vairākās grupās, savukārt apelācijas instances tiesa ekonomisko lietu kategorijai tiek virtuāli izveidota.
S. Ģirģens: "Kurā demokrātiskā valstī šāda sasteigtā, neizdiskutētā veidā tiek veidotas jaunas tiesas? Tā pēc būtības ir fikcija un iejaukšanās tiesu autonomijā. KNAB vajadzētu vērst uzmanību uz faktu, ka Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā jau ir uzsākti procesi, ar kuriem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 38 tiesneši tiek manuāli sadalīti divās vai vairākās grupās, lūdzot kolēģiem pašiem izvelēties lietu kategorijas, kuras skatīt. Tas ir nepiedodams nonsenss.
Kā tad paliek ar elektronisko lietu sadali? Manuprāt, elektroniska lietu sadale starp potenciālu 12 tiesnešu grupu, kuriem ir šaura lietu specializācija un 38 tiesnešiem ir acīmredzams risks".
Kā norāda S. Ģirģens, jau 2018.gada nogalē noslēdzās tiesu reforma izveidojot "tīras" trīs instanču tiesas - civillietas, krimināllietas un administratīvās tiesas, apvienojot atsevišķas tiesas, lai maksimāli samazinātu korupcijas riskus. Tāpat tiesnešu specializācija tiesu ietvaros notiek jau tagad.
S. Ģirģens: "Aicinu tiesu sistēmai piederīgās institūcijas, it sevišķi Tieslietu padomi, aktīvi paust pozīciju par kvalitatīvu un saskaņotu Ekonomisko lietu tiesas izveidi, nepieļaut iejaukšanos tiesu autonomijā (neatkarībā), nepārdomātu un juridiski defektīvu tiesību normu virzīšanu uz apstiprināšanu Saeimā, kas gala rezultātā radīs koruptīvu tiesu vidi.”
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.