Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?
Andris Bromalts12.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet, ka tas, par ko zvērējāt, nav tukši vārdi un Jums ir pamats lepoties ar valsti.
Pasakiet godīgi, vai Jūs lepojaties ar to, kā mūsu valstī tiek nodrošinātas iedzīvotāju tiesības? Vai Jums ir viedoklis, kā situāciju mainīt?
Ceru, ka esat informēts par pēdējiem notikumiem, kas Jums, iespējams, šķitīs sīkums, bet mums, parastajiem cilvēkiem, tāda valsts rīcība vairs nemaz nešķiet sīkums, jo, mūsuprāt, tas liecina par to, kas faktiski notiek valstī un kāda vispār mums ir tiesībsargājošā sistēma.
Pensionāri izmet no mājas, viņa ir atzīta par cietušo personu, visiem iesaistītiem ierēdņiem bija zināms, ka policija septiņus gadus izmeklē krāpšanu, ir ekspertīzes slēdziens par viltotiem parakstiem uz visiem dokumentiem, bet, neskatoties uz to, ka pensionārei nav nekādas saistības ar krāpnieku realizēto shēmu, viņas māja tiek pārdota izsolē, un viņa brutāli izlikta uz ielas.
Par ko tas liecina? Uz ko mums visiem ir jābūt gataviem nākotnē? Kāds tad ir Latvijas ceļš, un kas ir par to atbildīgs? Jūs droši vien teiksiet, ka atbildīgi ir konkrēti ierēdņi, kuri varbūt kādreiz tiks sodīti, bet šaubos, vai Jūsu viedoklim piekritīs tauta, jo pēdējie notikumi liecina, ka tā ir visas sistēmas tendence, un atbildība par notiekošo ir jāprasa no vadības, tajā skaitā Jums.
Kā tas ir iespējams, ka visi valsts ierēdņi, kas ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, būdami informēti par to, ka cilvēks ir apkrāpts, rīkojas beztiesiski un aizstāv krāpniekus? No parastā pilsoņa skata šķiet, ka šie notikumi skaidri norāda uz to, ka tiesībsargājošā sistēma ir sapuvusi līdz tādam līmenim, ka vairs nav vadības, kas varētu kontrolēt ierēdņu patvaļu, to var attiecināt uz tiesu, prokuratūru un policiju, kurai šajā gadījumā ir jānes vislielākā atbildība.
Notikumu attīstība valstī liek domāt, ka zvērestā dotā vārda pildīšana uz Jums neattiecas un ka Jums kā vienīgais arguments Jūsu vienaldzībai pret notiekošo varētu būt tikai tāds, ka zvēresta vārdu salikuma autors Jūs neesat un zvērests ir formāls rituāls.
Foto no Delfi aculiecinieks.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
