Atklāta vēstule FID priekšniecei Ilzei Znotiņai ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem
Jaunās konservatīvās partijas Balvu nodaļas vadītāji08.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 2.martā zinu portālā www.la.lv publicēta intervija ar Jums, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu, kurā Jūs paužat apgalvojumu, ka ''Latvijā ir vesels reģions, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai mi ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk - noziedzīgām darbībām". Uz žurnālista precizējumu, vai Jūs ar to domājat Latgali. Jūs atbildat, ka domājat "tos Latgales reģionus, kas atrodas robežas tuvumā"[1].
Kontrabanda un citas noziedzīgas darbības pavisam noteikti ir uzskatāmas par reģiona attīstību bremzējošām problēmām, līdz ar to atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm pret tām nepieciešams vērsties ar visu bardzību, izskaujot tendenci, ka tajās iesaistīsies, kā Jūs minat intervijā, "daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji”. Diemžēl līdz šim jautājumam nav bijusi pievērsta politiķu adekvāta uzmanība, iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā nav informācijas, kas ir Jūsu rīcībā.
Ņemot vērā šo apgalvojumu kategoriskumu un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam ka tā ir balstīta statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos, tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai, kā arī skaidrot intervijā minēto vārdu „daudzi”. Šādas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, t.sk. mazinot atsevišķu noziedzīgo grupējumu ietekmi reģionā, kā arīpieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.
Vienlaikus atgādinām, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam, kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.
Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V Banetjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības[2]. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņā.
Pieļaujam, ka intervijā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda un patiesībā ar vārdu "reģions" Jūs esat domājusi Rīgu, nevis Latgales pierobežas novadus, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gadā Rīgā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem (ļauj salīdzināt noziedzīgu nodarījumu īpatsvaru sabiedrībā) bija par 25% lielāks nekā Latgales reģionā (270 nodarījumi pret 204).
Tāpat arī, vērtējot pie robežas izvietoto novadu statistiku, nākas secināt, ka no visiem pie robežas izvietotajiem novadiem – Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils (tātad tiem kuri intervijā norādīti kā novadi, kuros daudzi nodarbojas ar noziedzīgām darbībām) - reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā lielāks nekā Rīgā (270) ir bijis tikai Baltinavas (293). Krāslavas (308) un Zilupes (429) novados. Visos citos pie robežas izvietotajos Latgales novados reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā ir krietni mazāks nekā Rīgas pilsētā.[3]
Jāņem vērā, ka pēdējos divos novados atrodas vieni no noslogotākajiem robežšķēršošanas punktiem Baltijā un novadu statistikā tiek ietverti arī tie noziedzīgi nodarījumi, kas veikti šķērsojot minētos punktus, t.sk. ārzemniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt, ja intervijas atspoguļojumā medijā ir bijusi kļūda un patiesībā ar vārdu „reģions” Jūs esat domājusi Rīgas pilsētu.
Tāpat aicinām sniegt Jūsu vai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par daudziem darbaspējīgiem iedzīvotājiem, kas pierobežas novados nodarbojas ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām vai noziedzīgām darbībām Šāda informācija, kurn līdz šim nav izdevies iegūt no atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu analītiskajiem materiāliem, dotu mums iespēju pievērst adekvātu atbildīgo ministriju un iestāžu uzmanību reģiona sociālekonomiskajām un valsts drošības problēmām.
Atgādinām, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iepriekš minētajos pie Eiropas Savienības ārējās robežas izvietotajos novados 2020.gada sākumā dzīvoja 67 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem darbaspējas vecumā 42 tūkstoši iedzīvotāju. Ticam, ka Jūs kā tās iestādes vadītāja, kuras kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, nepaustu šādu apgalvojumu ar tajā ietvertiem vārdiem “daudzi” bez iepriekš veiktas datos un ziņojumos balstītas analīzes.
Saskaņā ar 2019. gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi” 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2.apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt infonnāciju par salīdzinošajiem datiem, kas pamato Jūsu intervijā pausto, kā arī FID plānotajām darbībām, lai mazinātu Jūsu iezīmēto negatīvo tendenci.
Vienlaikus, pieļaujot, ka augstas valsts amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu vai iestādes pārraudzībā esošo sektoru radīts pārpratums, aicinām gan Jūs, gan citus FID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.
[1] https://www.la.lv/naudas-atmazgasanas-gravji?fbciid=lwAR0JFATJmtw7JCbQUnZtqlzKgZf44ee6QbT3N2BT6Gi74dUFbj35LPw9XpS
[2] "Good Economics, Bad Economics: Six Ways We Get the Wortd Wrong and How to Set It Right by Abhijit V. Banerjee, Esther Duflo". Booktopia. Retrieved October 21,2019., p.
[3] https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/50ciala/sociala likump/SKG021.px/table/tableViewLayoutl/
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
