Iesaki rakstu: 
Cien. Levita kungs! Man ir bijis tas gods ar Jums tikties personīgi. Es viesojos pie Jums 2019.gada nogalē, kad prezidenta pilī uzņēmāt "Latvijas lepnums" titulu ieguvējus. Pārmijām dažus vārdus, un Jūs izteicāt atbalstu manām aktivitātēm, par ko biju priecīgs un patiesi lepojos.
Es neesmu izglītots politikā un neuzskatu sevi par ekspertu ekonomikā, bet, kā Jūs zināt, nodarbojos ar labdarības projektiem. Es katru dienu saņemu desmitiem vēstuļu no cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Mēs to sniedzam. Mēs cenšamies palīdzēt, kā vien iespējams!
Es jūtu šo noskaņu, kas valda sabiedrībā. Mēs visi zinām, ka šobrīd ir sākusies, iespējams, lielākā krīze mūsu valstī. Brīdī, kad daudzi cilvēki paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, kad uzņēmēji ir spiesti nevis attīstīt, bet gan samazināt vai pat izbeigt savu uzņēmumu darbību, krīzē, kad tiek celti arī nodokļi, Jūs vēlaties sev palielināt atalgojumu!
Man tiešām rodas sajūta, ka dzīvojam dažādās valstīs. Jūs "savā" Latvijā, bet pārējie iedzīvotāji "savā". Jums ir "savi" ekonomiskie rādītāji un acīmredzot izaugsme, bet mums "sava", krīze un ekonomiskā lejupslīde. Tad rodas loģisks jautājums - kā labā Jūs strādājat? Kādi ir Jūsu mērķi, un ko Jūs vēlaties panākt?
Es nešaubos, ka augstākajai valsts amatpersonai ir jāsaņem atbilstošs atalgojums un tas droši vien uz kopējiem cipariem nebūs nekas traģisks, ja šo algas pielikumu Jūs saņemsiet, bet vai tas jādara tagad?
Jūs amatā būsiet vēl līdz 2023.gada 8 jūlijam. Varbūt gadu-pusotru var vēl pieciest ar šī brīža 5960 eiro mēnesī, neskaitot ikmēneša reprezentatīvos izdevumus (kas sastāda 1192 eiro)? Vai tiešām ar šādiem cipariem "jūsu" Latvijā nevar izdzīvot? Man tie šķiet kosmiski cipari! Ar šādu naudu "mūsu" Latvijā var ļoti labi dzīvot trīs ģimenes.
Es saprotu, ka mans viedoklis neietekmēs Jūsu lēmumu, bet es aicinu aizdomāties: ja tomēr pienāks diena un mēs ar Jums dzīvosim "vienā" Latvijā, kā jūs skatīsieties acīs tiem bērniem, kuriem nepieciešami līdzekļi, lai viņi varētu staigāt, runāt, skriet un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Lai nākotnē maksātu Latvijai nodokļus, no kuriem arī Jūsu pēcteči, nākamie prezidenti, saņems savus ikmēneša atalgojumus?!
Kā jūs skatīsieties acīs viņu vecākiem, kuri dzīvo "savā" valstī un krīzes dēļ saņem ar katru dienu mazāk, un ir spiesti pārkāpt savam lepnumam un lūgt palīdzību sabiedrībai, lai viņu bērni varētu dzīvot?
Man nevajag atbildēt. Atbildiet pats sev!
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
