Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa
Dmitrijs Juskovecs*09.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.
Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.
Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists - nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.
Nebūtu labi pieļaut, ka Latvijā pieaug to apdzīvoto vietu skaits, kuras paliek gan bez ģimenes ārstiem, gan potenciāli arī aptiekām, jo to uzturēšana reģionos, tirgojot tikai medikamentus, ir nerentabla.
Laukos, jo īpaši Latgalē, ik gadu tiek slēgtas vairākas aptiekas. Pagājušajā gadā Latgalē slēdza divas aptiekas, un līdz ar Kalupes aptiekas slēgšanu Daugavpils novads ar 19 pagastiem palicis tikai ar vienu aptieku - Višķu pagastā, kuru diemžēl arī var piemeklēt līdzīgs liktenis. Klientu skaits samazinās, savukārt prasības aptiekām gadu no gada aug. Piemēram, pēdējo gadu prasības, kas saistītas ar e-recepšu apkalpošanu slikti strādājošā e-veselības sistēmā, programma zāļu verifikācijai un pretviltošanas pārbaudei, kases aparātu un kases sistēmu nomaiņa atbilstoši kārtējām jaunajām prasībām. Tas viss prasa investīcijas, savukārt tikai ar zāļu tirgošanu šīs izmaksas reģionos nevar nosegt.
Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai atsevišķus pakalpojumus - ķermeņa masas, holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanu. Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet pat bez maksas. Diemžēl uz lūgumiem apsvērt jaunu pakalpojumu iekļaušanu, ļaujot aptiekās darīt vairāk, atsaucības no Veselības ministrijas līdz šim īsti nav bijis. Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt, piemēram, ar detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu ieviešanu daļā aptieku un citiem pakalpojumiem. Aptieka būtu kā savā ziņā veselīga dzīvesveida centrs, kurā saņemt atbilstošu konsultāciju un medikamentus, kad nepieciešams jau ārstēties.
Aptiekas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo vairāk pakalpojumu nozīmē vairāk klientu un lielāku rentablitāti arī mazapdzīvotās vietās. Turklāt farmaceiti nav kasieri pie lodziņa. Viņu zināšanas un pieredze ļauj sniegt iedzīvotājiem profesionālas veselības aprūpes speciālista konsultācijas un pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem.
Tādēļ “Mēness aptieku” darbības modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm. Būtiska ir pēc iespējas lielāka sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacienti tiktu rūpīgi uzraudzīti no abām pusēm. Mūsu farmaceitu praksē nereti nevis iesakām papildus zāles, bet tieši otrādi - atrunājam mūsu klientu no reklāmās redzētu produktu lietošanas, ja viņiem tie nav vajadzīgi. Farmaceitu konsultācijas ir visbiežāk izmantotais aptiekas pakalpojumus, un diezgan liela daļa aptiekas apmeklējumu beidzas bez pirkumiem. Tas apliecina farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu lomu.
Diskusijās par aptieku pakalpojumu liberalizāciju, būtu svarīgi atcerēties, aptieka nav bode, kur aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde. Tādēļ iedzīvotāju un veselības sistēmas kopumā interesēs būtu pilnvērtīgi izmantot aptieku kā veselības aprūpes iestāžu potenciālu, paplašinot pakalpojumu klāstu, ko tās var sniegt. Lai aptiekas konkurē un piesaista apmeklētājus ar pakalpojumu, nevis tikai ar cenu reklāmām, jo nav labi stimulēt zāļu lietošanu ar atlaidēm, bonusa punktu uzkrāšanu pirkumiem, kas šobrīd ir galvenais aptieku savstarpējās konkurences ierocis.
* AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
