Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt
PIETIEK01.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs tieši uz tiesu Aizkrauklē izskatīšanai nosūta lietas, kurās vienu strīda pusi aizstāv viņa sieva, advokāte Zenta Bičkoviča (attēlā), intervijai – tikai ar norunu, ka viņš publiski netiks nosaukts – piekrita viens no šajās lietās iesaistītajiem advokātiem.
- Tā cīņa ir, lai izslēgtu akcionāru, kura īpašuma vērtība ir apmēram 1,5 miljoni, un iegūtu īpašumu par desmit reizes zemāku cenu.
- Īpašums atrodas Rīgā? Tas būtu jāskata Rīgas tiesai?
- Tur ir daudz tiesvedību. Tur ir viena sadaļa, kas ir ļoti interesanta, ka izskatāmās lietas, kas ir saistītas ar konkrēto objektu, visas tiek nosūtītas uz Aizkraukli. To nevar izdarīt bez augstākas vadības paraksta.
Šī strīda lietas visas nonāk Aizkrauklē. Motivācija ir vienkārša – it kā lietas ātrākai izskatīšanai, kas arī ir loģiski. Bet… Aizkraukles tiesā tika noņemti visi apķīlājumi, un lieta tika nosūtīta atpakaļ uz Rīgu.
Pats Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nāk no Aizkraukles. Un, kopš viņš ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieši Aizkraukles tiesā notiek ļoti strauja karjeras izaugsme. Tad, kad Bičkovičs kļuva par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, no Aizkraukles tiesas trīs cilvēki nonāca Augstākajā tiesā. Nebija saprotams, kāpēc tā notiek.
Šajā konkrētajā lietā ir pamats domāt, kāpēc viss notiek tā. Turklāt šajā procesā viss tiek darīts tā, ka par katru cenu lieta ir jāskata. Normāli tiesas darbs beidzas piecos un tad līdz pieciem skata, bet šo lietu Aizkraukles tiesa skatīja līdz astoņiem, deviņiem, desmitiem vakarā – kā vajag. Konkrētajā gadījumā ir iespēja skatīt, cik ilgi vajag.
No advokāta pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka tur nav nekāds sacīkstes princips, tur ir skaidrs, kāds būs rezultāts. Bet interesanti, ka augstākas instances tiesa, kas ir Jelgavā, ir atcēlusi Aizkraukles tiesas lēmumus. Bet tur tiek uzlikti un noņemti prasības nodrošinājumi. Prasības nodrošinājumu var lūgt uzlikt no jauna, bet pārsūdzēt nevar.
- Var teikt – ja aizsūta uz Aizkraukli, tad uz taisnīgu tiesu nav ko cerēt?
- Mums tā ir bijis. Viss skaidrs. Ja tiesa nonāk tajā tiesā, tad pretinieku uzreiz pārstāv Bičkoviča sieva. Kas arī ir dīvaini. Bet tikai tur vienmēr parādās viņa sieva,
- Viņai prakses vieta ir Aizkrauklē...
- Jā, bet reāli jau viņai birojs ir Rīgā, viņa sēž Rīgā. Tur ir tikai prakses vieta. Kā aizsūta uz Aizkraukli, tā ir zināms, ka skatīs līdz vēlam vakaram un pretī būs konkrēta advokāte, un lems pretiniekam par labu.
Tie visi ir minējumi, bet strīda būtība ir, ka klients ir gatavs iziet no kompānijas, bet tad godīgi atlīdziniet konkrēto daļu. Ja īpašums ir tik vērtīgs, tad tas ir tikai korekti. Ja viņi saka, ka objekts ir 5 miljonus vērts, tad pusotrs miljons ir tikai godīgi. Objekts ir Skolas 21.
- Kāpēc no jūsu klienta grib tikt vaļā?
- Nu, sīvs pretinieks. Tur vēsturiski PR bija taisīts tā, ka klients ir milzīgi slikts. Ik pa laikam visādus apmaksātus pasākumus rīkoja, sabiedriskajām attiecībām ir bijis milzīgs budžets. Tika ierosināts kriminālprocess, un tur pat uz vietas pieņēma lēmumu, ka advokāts būs liecinieks, lai viņš nevarētu darboties kā advokāts. Tas ir diezgan absurdi. Vienkārši, lai mani izslēgtu. Pagāja pieci līdz septiņi gadi, un advokātu ne reizi nelūdza sniegt liecību. Tas neliecina par vēlmi godīgi risināt jautājumu. Formāli advokātu pēc septiņiem gadiem uzaicināja liecināt, neko nepajautājot, jo nebija jau ko jautāt.
Tas PR ir bijis caur žēlumu, cik te visi negodīgi. Klients vienkārši aizstāvējās, jo viņam gribēja atņemt viņa daļu. Klients, kā persona, kurai ir mazāk par 50%, var tikai aizstāvēties. Vienīgais veids ir tiesāšanās. Kad otrai pusei nevedas tik labi tiesāšanās, kā gribētos, tad sākās PR. Tad klientam radās doma parādīt, kurš tad te ko ir sarunājis.
Tur ir interesanti papētīt, kā visas lietas šajā lietā aiziet uz Aizkraukli, ja kaut ko vajag izdarīt ātri, piemēram, noņemt liegumus, bet tad, kad vajag pavilkt laiku, tad atnāk atpakaļ...
Foto no mediacijasnams.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.