"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"

ASV firma «O. S. Gold» piedāvā rietumvācu pircējiem elektronu skaitļotāju spēli «NATO Commander» («NATO virspavēlnieks»). Spēles aprakstā teikts: «Vitenbergā (pilsēta VDR netālu no robežas ar VFR) streiko strādnieki, un daudzi cilvēki bēg pāri robežai uz Rietumiem. VDR valdība Austrumberlīnē apsūdz federālo valdību, ka tā apgādā streikojošos strādniekus ar partiku un ieročiem. Atbildot uz to, PSRS draud apspiest strādnieku dumpi ar ieroču palīdzību — un trešais pasaules karš ir jau klāt. Jums, NATO virspavēlniekam, tagad ir jāvada jūsu bruņotie spēki pret Varšavas paktu...» Spēles noteikumi paredz, ka «NATO virspavēlnieks» var lietot kodolieročus, kā arī izšķirties par «preventīvo triecienu», kas vērsts pret Varšavas līguma valstīm.

Tā ir tikai viena no daudzajām «taktiskajām» un «stratēģiskajām» spēlēm, kas paredzētas personisko ESM lietotājiem un tiek importētas no Savienotajām Valstīm. Citas spēles — «Raid over Moscovv» («Uzlidojums Maskavai») — noteikumos savukārt paredzēts, ka pie tam, kad SBL-4 līguma izpildes gaitā ASV ir lielā mērā kodotatbruņojušās, Padomju Savienība uzsāk «nodevīgu uzbrukumu ar mērķi panākt pasaules kundzību». Spēlētāja uzdevums — vadīt (pagaidām vēl tikai topošo) tā dēvēto neredzamo «Stealth» tipa bumbvedēju eskadras (pulka) uzlidojumu PSRS rakešu bāzēm un beigās arī Maskavai.

Komentārā, kas veltīts šiem kara psiholoģiskās sagatavošanas līdzekļiem, VFR laikraksts «Unsere Zeit» norāda, ka VFR privātpersonu rīcībā pašlaik ir gandrīz viens miljons ESM, bet pēc gada var būt jau aptuveni divreiz vairāk. Rietumvācijas komunisti gatavojas liesniegt varas iestādēm paziņojumu ar prasību vērsties pret spēļu «NATO Commander» un «Raid ovar Moscow» importētājiem kā pret personām, kuras nodarbojas ar musināšanu uz karu.

Kamēr konservatīvi noskaņotais rietumvācu Mihelis istabas čībiņās un ar alus glāzi rokās sēž pie savas mini ESM un atraugādamies «uzlido» Varšavai vai Maskavai, Pentagons jau veic priekšdarbus «elektronu skaitļotāju jaudas kolosālai palielināšanai» (K. Vainbergers). Speciāls zinātniski pētnieciskais centrs, kas darbojas NASA paspārnē, 14. martā uzsāka kompleksa celtniecību, kurā, kā apgalvo ASV oficiālās personas, tiks izvietots «visjaudīgākais kompjūters». Nākamgad šī super ESM būšot spējīga veikt līdz 250 miljoniem operāciju sekundē, bet 1989. gadā — aptuveni vienu miljardu operāciju sekundē. Pēc kāda laika ESM sasniegšot savu maksimālo jaudu — 10 miljardi operāciju sekundē.

Šā gada 11. martā, tiekoties ar NATO valstu žurnālistiem, ASV aizsardzības ministrs K. Vainbergers paziņoja, ka šādi superjaudīgi elektronu skaitļotāji ir nepieciešami, lai radītu tādu kosmisko ieroču sistēmu, kas būtu spējīga: «... atšķirt patiesos un viltus mērķus, tos izsekot, notēmēt uz tiem un likt darboties rentgena stariem, lāzeriem, visiem iespējamiem līdzekļiem. Tam visam ir jāiedarbojas sekundes tūkstošdaļās.» Taču, norādīja K. Vainbergers, «mēs negatavojamies atteikties no pastāvošo stratēģisko uzbrukuma ieroču modernizācijas ... kamēr mums nebūs gatavs tā dēvētais labākais veids (kosmiskā pretraķešu sistēma — O. S ).

Tā, piemēram, nākamgad apbruņojumā jāuzņem starpkontinentālās ballistiskās raķetes MX un stratēģiskie tālas darbības kodolbumbvedēji. 1987. gadā plānots uz sākt 1500 otrās paaudzes (ar ESM apgādāta vadības iekārta, automātiskais mērķa meklētājs) spārnoto raķešu ražošanu.

Protams, Ženēvas sarunu priekšvakarā K. Vainbergers nevarēja ignorēt jautājumu par PSRS un ASV sarunu mērķi. Pentagona šefa interpretācijā sarunu «mērķis, kuru mēs esam sev izvirzījuši» ir jāsaprot tikai kā mēģinājums «panākt stratēģiskā bruņojuma un vidē jās distances bruņojuma nopietnu samazināšanu» «Tas ir galvenais mērķis, pēc kura mēs tiecamies, un tādas ir instrukcijas, pēc kurām mēs vadīsimies».

Sešpadsmit amerikāņu spārnoto raķešu izvietošana Florennas kara bāzē Beļģijā un ASV senāta šonedēļ pieņemtais lēmums (ar 55 pret 45 balsīm) 1985. finansu gada budžeta ietvaros piešķirt Pentagonam 1,5 miljardus dolāru papildus vēl divdesmit vienas MX tipa raķetes ražošanai liecina par R. Reigana administrācijas nolūku turpināt bruņošanās sacensību arī Ženēvas sarunu laikā.

Zīmīga šajā ziņā ir ASV prezidenta un valsts sekretāra konsultanta sarunās par bruņojuma samazināšanu Pola Nices reakcija uz rakstu «Nice atdalīja MX no sarunām» laikraksta «Washington Post» 14. marta numurā. P. Nice sniedza īpašu paziņojumu žurnālistiem, kurā norādīja, ka raksta nosaukums, kā arī tā saturs neatspoguļojot viņa nostāju. Raķetes MX esot ASV stratēģiskā bruņojuma modernizācijas programmas nepieciešama sastāvdaļa un kongresa atbalsts MX programmai «ievērojami nostiprinās mūsu (ASV) pozīciju Ženēvas sarunās».

VSDP priekšsēdētājs V. Brants, ņemot vērā Vašingtonas nostāju, intervijā savas partijas izdevumam «Vorwarts» iz teicis šādu loģisku spriedumu: «Sarunām nevar būt panākumu, ja tām sašaurina bāzi. turpinot bruņošanos. Ir vienalga, vai to sauc par iesaldēšanu vai moratoriju, vai arī pieņem četru kontinentu iniciatīvu (Meksikas, Argentīnas, Indijas, Zviedrijas. Tanzānijas un Grieķijas vadītāju Deli deklarācija — O. S.). Ir tikai beidzot jāsaka «stop» bruņošanas turpināšanai, lai bruņošanās pauzē varētu saprātīgi vest sarunas.»

Diemžēl pagaidām nekas ne liecina, ka Vašingtonas valdībā kāds nopietni domātu par pauzi bruņošanās sacensībā. Sava runā senāta aizsardzības asignējumu apakškomisijā P. Nice ap galvoja, ka MX raķetes ASV ir nepieciešamas, tai tas varētu izpildīt «galvenos ārpolitiskos uzdevumus», ka tās ir svarīgas «Rietumu sabiedroto saliedētībai» un «lai mēs varētu saglabāt mūsu vadošo stāvokli» (Rietumos — O. S.). Pols Nice brīdināja senatorus, ka Amerikas militāro varenību nedrīkst mākslīgi atdalīt no amerikāņu diplomātijas, jo R. Reigana administrācijas spēja īstenot galvenos ārpolitiskos uzdevumus ir «organiski saistīta» ar ASV militāro varenību. Citiem vārdiem šo domu varētu formulēt — R. Reigana valdības ārpolitiskie mērķi ir sasniedzami, tikai iz mantojot ASV militāro potenciālu, tikai īstenojot politiku no spēka pozīcijām. Tā vien šķiet, ka Pentagonā dažs labs okupēto Grenadu «jauc» ne tikai ar Nikaragvu...

Tieši tāpēc ne vien K. Vainbergers, bet arī P. Nice aktīvi iedarbojas tā dēvētās stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas jeb kosmosa militarizācijas plānu advokāta loma. Jau minētajā 11. marta preses konferencē K. Vainbergers, atbildēdams uz jautājumu par kosmiskās pretraķešu sistēmas efektivitāti, NATO valstu žurnālistiem paskaidroja, ka «stratēģiskā aizsardzības iniciatīva nedarīs galu kariem». Tās vienīgais uzdevums ir pasargāt ASV teritoriju no PSRS atbildes kodoltrieciena, iznīcinot padomju raķetes, «pirms tās nav iegājušas atmosfērā» virs Savienoto Valstu teritorijas.

Pols Nice šā gada februārī Filadelfijas starptautisko attiecību padomē izklāstīja ASV administrācijas viedokli («stratēģisko koncepciju») par to, kā nākotnē būtu «jāattīstās amerikāņu un padomju stratēģiskajām attiecībām». Šajā runā P. Nice apgalvoja, ka kosmisko ieroču sistēmas tiks izvērstas vienīgi tad, ja tās būs grūti iznīcināmas, «pietiekami lētas sākuma posmā» un tās nevarēs pārvarēt, vienkārši «palielinot uzbrukuma potenciālu». P Nice atklāti paziņoja, ka visas trīs Ženēvas sarunu problēmas tikai jāapspriež savstarpējā saistībā, bet vienošanās jāpanāk par katru jautājumu atsevišķi un dažādos laikos.

P. Nices runas, raksti un intervijas, kas pēdējā laikā birst kā no pārpilnības raga, nepārprotami liecina par ASV valdības vēlēšanos atkāpties no kopīgajā padomju un amerikāņu paziņojuma fiksētās Ženēvas sarunu priekšmeta un mērķa izpratnes, panākt, lai lielāko rietumvalstu vadītāji oficiāli atbalsta šādu ASV nostāju gan no sarunu taktikas, gan no tās satura viedokļa. Šajā nolūkā netiek žēlotas pūles NATO valstu un pasaules sabiedriskās domas apstrādāšanai ar tādu pašu mērķi.

Šeit nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs A. Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem. Pirmkārt, tā kā amerikāņu plāniem lielā mērā aužas cauri ideoloģiski apsvērumi, grūti cerēt uz progresu, jo Padomju Savienība nekad nepieļaus, ka kāda valsts vai valstu grupa tai diktētu savus noteikumus. Otrkārt, kompleksās pieejas problēmu ir radījusi pati ASV valdība, jo, «ja ASV administrācijai nebūtu plānu izveidot tā dēvēto plaša mēroga raķešu aizsardzību, nebūtu radies jautājums par to, ka jāaptver kosmoss un viss jāaplūko kopa». Un, treškārt, ja ASV pārkāps panākto vienošanos tajā daļā. kas attiecas uz nepieciešamību novērst bruņošanās sacensību kosmosā, Ženēvas sarunas tiks izjauktas, un notiks bruņošanas sacensība.

Debates kongresā par ASV 1986. finansu gada budžetu paradīs, kādi spēki gūst pārsvaru Savienoto Valstu valdošajās aprindas — ideoloģiski indoktrinētie konfrontācijas politikas un «zvaigžņu karu» plānu piekritēji vai piesardzīga pragmatisma pārstāvji, kuru galvenā nelaime ir nacionāla mēroga politiska līdera trūkums.

Novērtē šo rakstu: